Hronisko leikožu gadījumā leikocītu diferenciācija daļēji noris līdz galam — pretēji akūtai leikozei palielinās diferencēto šūnu skaits asinīs, proti, atkarībā no leikozes formas proliferē attiecīgās leikocītu rindas šūnas — granulocīti, limfocīti vai monocīti. Tomēr asins ainā ir daudz mazdiferencētu leikocītu. Kopējais leikocītu skaits visbiežāk ir ļoti liels, taču tas var būt arī normāls vai pat samazināts. Leikozes galvenā pazīme ir nepilnīgi diferencēti leikocīti perifērajās asinīs. Jāpiezīmē, ka policitēmijas un hroniskas monocitāras leikozes slimniekiem blastus asinīs gan parasti neatrod.
Leikopoēzes šūnu hiperplāzija hroniskas leikozes silmniekiem sākumā notiek normālās hemopoēzes orgānos (kaulu smadzenēs, limfmezglos), bet pēc tam — arī ekstramedulāri embrionālās (fakultatīvās) hemopoēzes orgānos (aknās, liesā). Vēlāk leikopoēzes šūnas savairojas arī hemopoēzei neraksturīgos audos, leikēmiskie infiltrāti rodas nierēs, ādā, zemādā, mutes dobuma gļotādā un citur. Leikēmiskie infiltrāti ir nediferencētas (autohtonas) augšanas rezultātā radušies ekstramedulāri asinsrades perēkļi.
Šīs leikopoēzes šūnu heteroplāzijas dēļ orgāns (aknas, liesa, limfmezgli) palielinās, tiek traucētas normālās funkcijas, rodas sāpes, nereti tiek bojāti asinsvadi. Raksturīgas sāpes kaulos un locītavās. Kuņģa un zarnu gļotādā attīstās nekrotiski procesi, veidojas čūlas. Trombocitopēnijas rezultātā attīstās hemorāģiskā diatēze, kura var kļūt par slimnieka nāves cēloni. Sakarā ar trombocitopoēzes traucējumiem un asinsvadu sienas bojājumu rodas asiņošanas, bez tam traucēta eritropoēze kaulu smadzenēs, tādēļ attīstās anēmija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru