Hroniskas mielocitārās leikozes (mieloleikozes) slimnieka leikogrammā ir daudz granulopoēzes IV un V tipa šūnu — mieloblasti (atsevišķi), promielocīti, mielocīti (neitrofilie, eozinofilie, bazofilie), metamielocīti (neitrofilie, eozinofilie, bazofilie), stabiņkodolainie neitrofilie un eozinofilie leikocīti. Pie tam segmentkodolaino neitrofilo leikocītu procentuālais saturs parasti ir samazināts, bet to absolūtais skaits — palielināts, jo kopējais leikocītu skaits ir liels. Bieži palielinās arī eozinofilo un bazofilo granulocītu skaits un rodas t. s. eozinofili bazofilā asociācija, ko uzskata par hroniskas mielocitārās leikozes agrīnu pazīmi. Hroniskas mielocitārās leikozes slimniekam konstatē visas granulocītu rindas šūnu pārejas formas, jo granulocītu diferenciācija noris līdz galam, taču tā ir kavēta. Slimības manifestācijas stadijā asins aina atgādina kaulu smadzeņu punktēta ainu — asinīs ir ļoti dažādas šūnas.
Jo nepilnīgi diferencēto šūnu asinīs ir vairāk, jo hroniskā mielocitārā leikoze ir ļaundabīgāka. Šis audzējs tikai slimības terminālajā stadijā no monokloniska pārvēršas par poliklonisku audzēju. Par šīs transformācijas cēloni uzskata leikozes šūnu lielo mutabilitāti. Slimības terminālajā stadijā iestājas blastu krīzes — asinīs krasi palielinās mieloblastu, vēlāk arī nediferencējamu blastu skaits.
Jo nepilnīgi diferencēto šūnu asinīs ir vairāk, jo hroniskā mielocitārā leikoze ir ļaundabīgāka. Šis audzējs tikai slimības terminālajā stadijā no monokloniska pārvēršas par poliklonisku audzēju. Par šīs transformācijas cēloni uzskata leikozes šūnu lielo mutabilitāti. Slimības terminālajā stadijā iestājas blastu krīzes — asinīs krasi palielinās mieloblastu, vēlāk arī nediferencējamu blastu skaits.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru