Akūtās leikozes

Akūtai leikozei raksturīga leikocītu diferenciācijas apstāšanās III (nediferencētas formas) vai IV (blasti) hemopoēzes šūnu attīstības stadijā. Asinīs parādās daudz blastu formu. Bieži konstatē t. s. hiatus leucaemicus jeb leikozes «aizu» — asins ainā nav pārejas formu, konstatē tikai blastus un diferencētus leikocītus. Hiatus leucaemicus liecina par izteiktiem leikopoēzes traucējumiem kaulu smadzenēs, proti, par šūnu diferenciācijas spējas krasu pavājināšanos. Leikopoēzes šūnu metaplāzijas rezultātā attistas bicitopēnija — hipohroma anēmija un trombocitopēnija.

Izmeklējot mikroskopiski, dažādi asinsrades blasti izskatās līdzīgi — to kodolā ir nedaudz kodoliņu, citoplazma ir bazofila, bez graudainības. Tādēļ, lai diferencētu akūtās leikozes formu, praksē lieto citoķīmiskas metodes.

Granulocītu un monocītu granulas satur enzīmu mieloperoksidazi. Arī mieloblastos šis enzīms izrādās aktīvs, bet limfocitārās rindas šūnās mieloperoksidāzes aktivitāti nekonstatē. Līdzīga nozīme ir lipīdu satura noteikšanai: mieloblastos lipīdus konstatē, bet limfoblastos — nekonstatē. Skābā fosfatāze (šķeļ fosfora savienojumus, ja pH = 2,5—5,0) atrodas visu leikocītu lizosomās, visvairāk tās irneitrofilajos leikocītos. Šī enzīma aktivitāte paaugstinās akūtas mie- loblastiskas un akūtas monoblastiskas leikozes slimniekiem. Sārmaino fosfatāzi (šķeļ fosfora savienojumus, ja pH = 6,0—9,0) satur 20—40% granulocītu, tā galvenokārt lokalizēta metamielocītu granulās. Leikemoīdas reakcijas gadījumā sārmainās fosfatāzes aktivitāte granulocītos pastiprinās, bet hroniskas mielocitāras leikozes gadījumā — samazinās. Lizozīms (muromidāze) atrodas daudzās organisma šūnās. No leikocītiem vislielākā lizozīma aktivitāte piemīt monocītiem. Lizozīma aktivitāte palielinās akūtas monoblastiskas un hroniskas monocitāras leikozes gadījumā.

Akūta mielobiastiska leikoze. Asinīs prevalē granulopoēzes šūnas, daudz mieloblastu (līdz 90—95%), maz ir diferencēto granulocītu, bet pavisam maz — šo šūnu starpformu (hiatus leucaemicus).

Akūta limfoblastiska leikoze ir audzējs, kurš sastāv galvenokārt no T limfocītiem. Ar šo akūtās leikozes formu visbiežāk slimo bērni. Asinīs prevalē limfoblasti.

Eritromieloleikoze ir reta, jaukta akūtas vai subakūtas leikozes forma. Šājā gadījumā proliferē kā balto, tā arī sarkano hemopoēzes šūnu elementi.

Akūta leikoze sākas nespecifiski — ar sliktu pašsajūtu, progresējošu nespēku, ēstgribas pavājināšanos, subfebrilu temperatūru, bālumu, kakla sāpēm, sāpēm locītavās un ķaulos. Nereti konstatē angīnu vai faringītu, palielinās limfmezgli. Retāk rodas sāpes vēderā, caureja vai vemšana, attīstās neiroloģiskie simptomi. Anēmijas izpausme ir bālums, bet hemorāģiskās diatēzes sekas — punktveidīgi asins izplūdumi, asiņošana no deguna, smaganām, kuņģa un zarnām (veicina anēmijas attīstību), asins izplūdumi galvas smadzenēs. Galvas smadzenēs var attīstīties arī leikēmiskie infiltrāti. Nereti pievienojas sepse, kas parasti ir arī akūtas leikozes slimnieka nāves cēlonis.

Akūta leikoze hroniskā leikozē nepāriet. Terapijas rezultātā var panākt akūtās leikozes remisiju un asins ainas uzlabošanos.