Asinsreces faktori

Gandrīz visi asinsreces faktori veidojas hepatocītos un mononukleāro makrofāgu sistēmā. Šos faktorus to atklāšanas secībā apzīmē ar romiešu cipariem.
I faktors jeb fibrinogēns ir termolabils globulins, kurš tiek sintezēts aknās. Tas atrodams asins plazmā, limfā, kaulu smadzenes un patoloģiskajos izsvīdumos. Sievietēm grūtniecības laikā fibrinogena koncentrācija fizioloģiski palielinās.

II faktors jeb protrombīns ir glikoproteīds, tas veidojas aknās K vitamīna klātbūtnē. K vitamīnu cilvēks uzņem ar uzturu, to sintezē arī zarnu mikroflora. Šī vitamīna resorbcijai nepieciešama žults.

II a faktors jeb trombīns ir protrombīna molekulas daļa, kas aktivē fibrinogēna pārvēršanos par fibrīnu un veicina trombocītu agregāciju.

III faktors jeb tromboplastīns (trombokināze, trombokinīns) ir proteolītisks enzīms. Izšķir audu tromboplastīnu un asins tromboplastīnu. Neaktīvs audu tromboplastīns tiek sintezēts miokardā, vairogdziedzerī, virsnierēs, krūts dziedzeros, dzemdē, placentā un citos audos. Placentā tromboplastīna ir visvairāk. Audu, it īpaši placentas bojājuma rezultātā tromboplastīns tiek aktivēts, nokļūst asinsritē un ierosina ātros asinsreces procesus. Asins tromboplastīns veidojas asinīs, piedaloties daudziem asinsreces faktoriem,

IV faktors jeb Ca++ aktivē gandrīz visas asinsreces fāzes. Asinsreces procesos visi Ca++ netiek iztērēti, tādēļ asins plazmā var konstatēt Ca++.

V faktors jeb proakcelerīns (protrombinokināze) ir α2 globulīns — labils tromboplastīna koenzīms. Tas veidojas aknās, taču K vitamīns šim procesam nav nepieciešams. Viss proakcelerīns tiek izmantots asinsreces procesos, tādēļ to, tāpat kā II faktoru, asins serumā nekonstatē.

VI jeb Va faktors, jeb akcelerīns ir V asinsreces faktora aktīvā forma.

VII faktors jeb prokonvertīns ir samērā stabils globulīns, kuru sintezē aknas K vitamīna klātbūtnē. Tas nepieciešams audu tromboplastīna aktivēšanai.

VIII faktors jeb antihemofilais globulīns A tiek sintezēts aknās, liesā, nierēs, endotēlija šūnās un leikocītos.

IX faktors jeb antihemofilais globulīns B, jeb Kristmasa (Christmas) faktors ir β2 globulīns, tas veidojas aknās. Antihemofilais globulīns B ir tromboplastīna plazmas komponents.

X jeb Stjuarta—Prauera (Stuart, Prower) faktors ir nestabils α2 globulīns, kura neaktīvā forma veidojas aknās. X ir galvenais faktors asins protrombināzes veidošanās procesā.

XI jeb Rozentāla (Rosenthal) faktors ir termolabils y globulīns — plazmas tromboplastīna priekštecis.

XII jeb Hāgemana (Hageman) faktors jeb t. s. kontakta faktors ir y globulīns. Asins plazmā tas ir saistīts ar inhibitoru. Saskaroties ar pārmainītu virsmu, šī saistība zūd. XII faktoru aktivē bojātā asinsvadu endotēlija virsma; šis faktors ir intravazālās koagulācijas iniciators. XII faktora aktīvā forma veicina arī fibrinolīzi.

Pēc asins sarecēšanas in vitro (arī DIK sindroma gadījumā) VII, IX, X, XI un XII faktora koncentrācija asinīs saglabājas bez būtiskām pārmaiņām.

XIII jeb fibrīnu stabilizētājs faktors (fibrināze) ir (β2 globulīns, kurš šķīstošo fibrīna monomēru pārvērš par stabilo nešķīstošo fibrīna polimēru. XIII faktoru atrod eritrocītos, trombocītos, asinsvadu sienā, muskulatūrā, plaušās, nierēs, placentā. Asins plazmā tas atrodas proenzīma formā savienojumā ar fibrinogēnu.

Tādējādi hemostāzes sistēmas komponenti ir asins formelementi, galvenokārt trombocīti, asinsvadu siena un asinsreces un pretreces faktori. Visi šie faktori savstarpēji mijiedarbojas, tādēļ jebkura faktora izdales vai aktivitātes traucējums var izraisīt asiņošanu (hemorāģisko diatēzi) vai pretēju stāvokli — trombu pastiprinātu veidošanos.