Siekalu dziedzeru funkcijas un to traucējumi

Siekalu dziedzeriem piemīt kā sekretoriska, tā arī inkretoriska fun­kcija. Siekalas ir siekalu dziedzeru ārējās sekrēcijas pro­dukts. Uztura ogļhidrātus šķeļ siekalu amilāze, kuru lielā daudzumā izdala pieauss dziedzeris (glandula parotis). Bez tam siekalas satur proteazes (kalikreīnu, salivaīnu), nukleāzes (ribonukleāzi, dezoksiribonukleāzi), lizozīmu, fosfatāzes, peroksidāzi, karboanhidrāzi. Daži no šiem enzīmiem izpilda aizsargfunkciju, piemēram, nukleāzes šķeļ vīrusus. Turpretim citi, iespējams, piedalās patoloģisku procesu iz­celsme mutes dobumā. Tā kalikreīns šķeļ kininogēnus un veicina kinīnu veidošanos, kuriem ir būtiska nozīme iekaisuma attīstībā.

Galvenais siekalu dziedzeru iekšējās sekrēcijas produkts (inkrēts) ir parotīns. Tas samazina Ca⁺⁺ līmeni asinīs un veicina skeleta un zobu augšanu un pārkaulošanos. Ar siekalu dziedzeru endokrīnas funkcijas traucējumiem saista augļa hondrodistroliju, deformējošo artrozi, deformējošo spondilītu, parodontozi un citas slimības. Siekalu dziedzeru simet­risku pietūkumu cukura diabēta, hipogonādisma un citu endokrīno slimību gadījumā uzskata par kompensatorisku šo dziedzeru hipertrofiju.

Fokalās infekcijas iespējamas sekas: 1 — konj unktivīts, 2 — otīts, 3 — miozīts, 4 — endokardlts, miokardits, 5 — kuņģa un duodēna čūla, 6 — glomerulonefrits, 7 — polineirīts, 8 — poliartrīts.

Bez parotīna no siekalu dzie­dzeriem izdalīti arī nervu un epidermas augšanas faktori, granulocitozes faktors un faktors, kurš kavē aizkrūtes dziedzera un limfoīdo audu funkciju.

Siekalas ir vide, kurā atrodas zobi un mutes dobuma gļotāda, tām piemīt aizsargfunkcija un trofiskā funkcija — siekalas apgādā zobu emalju ar minerālvielām. Sie­kalu reakcija ir vāji bāziska. Ja tā mainās uz skābu reakciju (cukura diabēts, metaboliska acidoze, dru­dzis), tiek veicināta kariesa attīs­tība. Kariesu veicina arī siekalu izdales traucējumi.

Normāli diennaktī izdalās 1 — 2 / siekalu. Siekalu sekrēcija var palielināties (hypersalivatio) vai samazināties (hyposalivatio).

Hipersalivācijas apstākļos siekalu daudzums var pat pārsniegt 10 / diennaktī. Hipersalivāciju izraisa tieša vai reflektoriska siekalu izdales centra stimulācija bulbārās paralīzes slimniekiem (piemēram, asinsizplūdums iegarenajās smadzenēs). Visbiežāk hipersalivācijas pamatā ir siekalu dziedzeru sekretorisko nervu kairinājums: agrīnā grūtniecības toksikoze (toxicosis graviditatis — siekalošanās, slikta dūša, vemšana), mutes dobuma gļotādas iekaisums (stomatīts, gingivīts), zobu urbšana, zobu apaudu iekaisums (pulpīts, periodontīts), barības vada slimības (sašaurinājums, audzējs izraisa ezofagosalivācijas refleksu), vēdera dobuma orgānu iekaisums, tārpu invāzija (helminthosis), dažu veģetatīvu inžu (pilokarpīna, fizostigmīna) ietekme.

Pastiprināta siekalu sekrēcija veicina kuņģa sulas neitralizāciju un var izraisīt gremošanas traucējumus kuņģī. Ja siekalas netiek pilnīgi norītas, bet izplūst uz āru, tās lūpu apvidū izraisa ādas macerāciju un iekaisumu. Iespējama arī siekalu nokļūšana elpceļos un to inficēšana ar mutes dobuma mikroorganismiem.

Ar siekalām var izdalīties toksiski vielmaiņas produkti un indes, tādēļ saindēšanās gadījumā hipersalivāciju var uzskatīt paraizsargreakciju. Tomēr liels siekalu zudums izraisa kuņģa un zarnu tralda funkciju un vielmaiņas traucējumus.

Hiposalivācija var būt reflektoriska sakarā ar sāpēm, bailēm, uztraukumu. Hipohidratācijas izraisīta hiposalivācija rodas drudža, caurejas, asins zaudējuma rezultātā. Siekalu sekrēciju nomāc M holinoblokatori — atropīns, platifilīns, skopolamīns. Hiposalivācija ir arī siekalu dziedzeru slimības simptoms, ja attīstījies sialoadenīts, infekciozais vai epidēmiskais (vīrusu) parotīts (cūciņa). Sausa mutes dobuma, acu un augšējo elpceļu gļotāda raksturīga t. s. sau­sajam jeb Sēgrena sindromam (syndromus Sjogren).Siekalu izdale no dziedzera pārtraucas, ja dziedzera izvadu saspiež rētaudi vai no­sprosto akmens (kalkulozs sialoadenīts) vai audzējs.

Siekalu trūkuma dēļ mutē rodas sausums (xerostomia),tas ap­ grūtina uztura sakošļāšanu un norīšanu. Uztura daļiņas, kas ne­ pietiekami sajauktas ar siekalām, traumē mutes dobuma gļotādu. Tas veicina iekaisuma rašanos mutes dobuma gļotādā un infekcijas ascendēšanu siekalu dziedzeros. Hiposalivācijas apstākļos pavājinās kuņģa sulas sekrēcija.
No mēles nolobījies epitēlijs veido aplikumu, kas ir laba barotne mutes dobuma mikroflorai; siekalās atrodas streptokoki, diplokoki, spirohetas, laktobaciļi un citas baktērijas. Ja mutes dobuma gļot­ādas caurlaidība ir palielināta, šī mikroflora var izraisīt iekaisumu. Siekalām piemīt baktericīdas īpašības (tās satur lizozīmu), tādēļ hiposalivācijas rezultātā ne vien samazinās siekalu enzīmu izdale, bet arī savairojas mutes dobuma mikroflora.