Rīšanas un barības vada funkciju traucējumi

Rīšana ir sarežģīts reflektorisks akts, kura rezultātā uzturvielas no mutes dobuma nokļūst kuņģī.

Rīšanas traucējumu (dysphagia)cēloņi ir iedzimts mīksto vai cieto aukslēju defekts, aukslēju mandeļu patoloģija (angīna, ab­scess), mehānisks šķērslis (saaugumi, audzējs), rīšanas muskuļu spazma (trakumsērga, tetāns jeb stingumkrampji, histērija), psi­hiska slimība (piemēram, katatonija — šizofrēnijas forma, kurai raksturīgi kustību traucējumi), trijzarnerva (n. trigeminus), zemmēles nerva (n. hypoglossus),klejotājnerva (n. vagus)bojājums, rīšanas centra (lokalizēts iegarenajās smadzenēs) vai rīšanas muskuļu fun­kciju traucējumi.

Rīšanas traucējumi ir ļoti bīstami, jo siekalas un uztura daļiņas var iekļūt elpceļos un izraisīt aspirācijas pneimoniju. Ja rīšanas traucējumi ir organiskas izcelsmes (barības vada iedzimts vai iegūts sašaurinājums, audzējs), grūti norīt cietu, sausu uzturu. Slimībai progresējot, rīšanas traucējumi kļūst izteiktāki un kļūst grūti norīt arī mīkstu uzturu, beidzot — arī šķidrumu. Funkcio­nāliem rīšanas traucējumiem (barības vada muskuļu spazmai) raksturīga pēkšņa nespēja norīt, pie tam nereti grūtāk norīt šķidrumu nekā sausu kumosu. Šķidruma norīšanai nepiecie­šama spēcīga rīšanas muskuļu kontrakcija, turklāt ieejai degunā un trahejā jābūt slēgtai. Izteikti rīšanas traucējumi rodas, piemēram, trakumsērgas slimniekam; tad var rasties bailes no ūdens (hydrophobia).

Rīšanas akta nobeigums ir barības masas pārvietošanās pa barī­bas vadu muskuļu peristaltiskās saraušanās ietekmē. Ja barības vada peristaltika ir traucēta un skābais kuņģa saturs iekļūst barī­bas vadā (gastroezofageālais reflukss), slimniekam rodas dedzinā­šanas sajūta. Kuņģa satura refluksa rezultātā var attīstīties t. s. refluksa ezofagīts, pat čūlas barības vada distālajā daļā.

Barības vada motorika var būt pastiprināta (hiperkinēzija), pavājināta (hipokinēzija) vai pat nebūt (atonija). Barības masu pārvietošanos pa barības vadu traucē arī tā spastiska kontrakcija, diafragmas barības vada atveres trūce, barības vada sašaurinājums, divertikuls utt.

Spazma visbiežāk rodas barības vada kardiālajā daļā, to provocē skābais kuņģa saturs. Kardijas spazma (cardiospasma)jeb ahalāzija (achalasia, gr. chalasis— atslābums) ir hronisks barības vada motorikas traucējums. Barības vada spazma rodas arī histērijas ga­dījumā, tad pacients (biežāk — paciente) jūt kamolu veļamies uz rīkles pusi vai «kamolu kaklā» (glomus hystericus).

Diafragmas barības vada atveres trūce (hernia hiatus oesophagi diaphragmae)var būt slīdoša — pacientam guļus stāvoklī kuņģa mutes daļa (cardia)ieslīd krūškurvī virs diafragmas — vai fik­sēta — krūškurvī atrodas kuņģa dibens (fundus ventriculi).

Izteiktus rīšanas traucējumus izraisa barības vada lūmena sašau­rinājums — barības vada saaugums pēc ķīmiska vai termiska apde­guma, audzējs, saspiedums no ārpuses (aortas aneirisma, videnes abscess u. c.). Ja traucēta uztura nokļūšana kuņģī, organisms nesa­ņem uzturvielas. Lai cilvēks neietu bojā bada nāvē, jāveic operācija.

Divertikuls (diverticulum) ir barības vada gļotādas un zemgļotādas maisveida izspīlējums uz āru vietā, kurā muskulatūra ir vā­jāka. Divertikulā sakrājas uzturs un sāk pūt. Barības vada siena šajā apvidū izstiepjas un kļūst plāna. Tā var plīst, tad rodas asiņošana, bez tam videnē iekļūst infekcija, kas ir sevišķi bīstami.