Uztura sakošļāšana ir sāpīga un apgrūtināta, ja iekaisusi mutes dobuma gļotāda (stomatitis) vai smaganu gļotāda (gingivitis). Iekaisumu visbiežāk izraisa gļotādas traumatizācija vai infekcija. Stomatīta vai gingivīta cēlonis var būt arī intoksikācija ar smago metālu (svina, dzīvsudraba) sāļiem.
Pārmaiņas mutes dobuma gļotādā var būt dažādu infekcijas un asins slimību simptoms. T. s. aveņu mēle — sārtā aveņu krāsā, ar uzbriedušām garšas kārpiņām — raksturīga šarlakam (scarlatina), Filatova—Koplika simptoms — uz vaigu gļotādas balti sīki plankumi ar hiperēmijas valnīti ap tiem — raksturīgs masalām (morbilli), iekaisusi sārta mēle jeb Hantera gloslts (glossitis Hunteri) ir B12 vitamīna deficīta anēmijas agrīns simptoms, čūlaini nekrotisks stomatīts attīstās leikozes un agranulocitozes slimniekiem.
Mutes dobuma gļotādā mēdz rasties dažādi intoksikācijas vai alerģijas, arī medikamentozas alerģijas izraisīti izsitumi (enanthema). Ar enantēmu mēdz izpausties dažas ādas slimības, piemēram, sarkanā plakanā mezgliņēde (lichen ruber planus), pūslīšēde (pemphigus), eksudatīvā multiformā eritēma (erythema exsudativum multiforme).
Zīdaiņiem mutes dobumā bieži attīstās piena sūklītis (soor) — mutes dobuma gļotādas kandidamikoze. 1-4 gadus veci bērni mēdz slimot ar akūtu herpētisku stomatītu (herpangina).
Pieaugušiem cilvēkiem herpesvīruss var izraisīt gan akūtu stomatītu, gan hroniski recidivējošu herpes labialis, gan arī recidivējošu stomatītu. Biežāk sastopamie stomatīta veidi pieaugušiem ir akūts ulcerozs gingivostomatīts (ulcus — čūla) un hronisks recidivējošs aftozs stomatīts (aftha — čūliņa). Aftozo stomatītu pieskaita pie autoimūnām slimībām.
Fokāls infekcijas perēklis organismā reflektoriski un humorāli ietekmē attālus orgānus un audus. Tas bieži lokalizēts mutes dobumā — zobos, aukslēju mandelēs (odontogēna, tonsilogēna infekcija) u. c. Parasti tas ir streptokoku infekcijas perēklis. Fokālā infekcija var lokalizēties arī deguna blakusdobumos (latents frontīts, sinuīts, etmoidīts), žultsvados (holecistīts, holangīts), nierēs (pielīts, pielonefrīts), ādā (piodermija) u. c. Ja pavājinās organisma reaktivitāte, infekcija no fokālā perēkļa var izplatīties uz citiem orgāniem. Cilvēki, kuriem ir fokāls infekcijas perēklis, predisponēti virknei slimību.
Pārmaiņas mutes dobuma gļotādā var būt dažādu infekcijas un asins slimību simptoms. T. s. aveņu mēle — sārtā aveņu krāsā, ar uzbriedušām garšas kārpiņām — raksturīga šarlakam (scarlatina), Filatova—Koplika simptoms — uz vaigu gļotādas balti sīki plankumi ar hiperēmijas valnīti ap tiem — raksturīgs masalām (morbilli), iekaisusi sārta mēle jeb Hantera gloslts (glossitis Hunteri) ir B12 vitamīna deficīta anēmijas agrīns simptoms, čūlaini nekrotisks stomatīts attīstās leikozes un agranulocitozes slimniekiem.
Mutes dobuma gļotādā mēdz rasties dažādi intoksikācijas vai alerģijas, arī medikamentozas alerģijas izraisīti izsitumi (enanthema). Ar enantēmu mēdz izpausties dažas ādas slimības, piemēram, sarkanā plakanā mezgliņēde (lichen ruber planus), pūslīšēde (pemphigus), eksudatīvā multiformā eritēma (erythema exsudativum multiforme).
Zīdaiņiem mutes dobumā bieži attīstās piena sūklītis (soor) — mutes dobuma gļotādas kandidamikoze. 1-4 gadus veci bērni mēdz slimot ar akūtu herpētisku stomatītu (herpangina).
Pieaugušiem cilvēkiem herpesvīruss var izraisīt gan akūtu stomatītu, gan hroniski recidivējošu herpes labialis, gan arī recidivējošu stomatītu. Biežāk sastopamie stomatīta veidi pieaugušiem ir akūts ulcerozs gingivostomatīts (ulcus — čūla) un hronisks recidivējošs aftozs stomatīts (aftha — čūliņa). Aftozo stomatītu pieskaita pie autoimūnām slimībām.
Fokāls infekcijas perēklis organismā reflektoriski un humorāli ietekmē attālus orgānus un audus. Tas bieži lokalizēts mutes dobumā — zobos, aukslēju mandelēs (odontogēna, tonsilogēna infekcija) u. c. Parasti tas ir streptokoku infekcijas perēklis. Fokālā infekcija var lokalizēties arī deguna blakusdobumos (latents frontīts, sinuīts, etmoidīts), žultsvados (holecistīts, holangīts), nierēs (pielīts, pielonefrīts), ādā (piodermija) u. c. Ja pavājinās organisma reaktivitāte, infekcija no fokālā perēkļa var izplatīties uz citiem orgāniem. Cilvēki, kuriem ir fokāls infekcijas perēklis, predisponēti virknei slimību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru