Kuņģa un zarnu motorikas traucējumi

Pie kuņģa un zarnu motorikas traucējumiem pieder 1) paaugstināts dobo orgānu tonuss (hipertonija, spazma), 2) pazemināts dobo orgānu tonuss (hipotonija) vai tonusa pilnīgs zudums (atonija), 3) pastiprinātas gludo muskuļu kontrakcijas (hiperkinezija), 4) pa­vājinātas kontrakcijas (hipokinēzija).

Dobo orgānu gļotādas kroku vai bārkstiņu forma (gļotādas rel­jefs) atkarīga no gludo muskuļu tonusa, kuru regulē submukozā lokalizētie nervu pinumi. Samērīgas, regulāras gļotādas krokas, kas pielāgojas dobo orgānu sienu kustībām, sauc par autoplastiskām gļotādas krokām. Dažādu patoloģisku procesu, piemēram, iekaisuma infiltrācijas, rezultātā gļotādas krokas var kļūt rigīdas. Normālās motorikas (tonusa, ritmiskās segmentācijas, svārst­veida kustību, pe.ristaltikas, antiperistaltikas u. c.) uzdevums ir sajaukt un pārvietot dobo orgānu saturu. Normālu motoriku sauc par eikinēziju. Funkcionālus motorikas traucējumus sauc par diskinēziju.

Ahalāzija (achalasia — nespēja atslābt) visbiežāk rodas barī­bas vadā vai resnajā zarnā. Tās pamatā ir dobā orgāna sfinkteru spazma, kas traucē uztura vai hīma (chymus — barības putriņa) pārvietošanos. Virs sašaurinājuma vietas dobais orgāns pakāpeniski paplašinās, attīstītās megaoesophagus, megacolon, megasigma, mai­nās gļotādas struktūra.

Kuņģa un zarnu motorikai raksturīgs polaritātes prin­cips, proti, uzturs pa gremošanas traktu pārvietojas noteiktā vir­zienā: mutes dobums—barības vads—kuņģis—zarnu trakts. Tikai dažās kuņģa un zarnu trakta daļās (kuņģī, divpadsmitpirkstu zarnā, colon ascendens) hīms arī fizioloģiskos apstākļos var pārvietoties pretējā virzienā, tas veicina kuņģa vai zarnu satura sajaukšanos.

8. att. «Ziepju» fenomens.

Piemēram, rupjas uztura sastāv­daļas kuņģim cauri neizkļūst, — kontrahējoties kuņģa piloriskās un prepiloriskās daļas cirkulatoriskajām muskuļšķiedrām, rupjais uzturs tiek atsviests atpakaļ kuņģa korpusa daļā, kur turpinās tā sagremošana. Šis process atgādina ziepju ga­baliņa izslīdēšanu no plaukstas, ja saspiež pirkstus, tādēļ to var apzīmēt par «ziepju fenomenu».

Pārējos gadījumos kuņģa un zarnu trakta satura pārvietošanās pretēji polaritātes virzienam ir pato­loģiska. Tās pamatā ir regurgitācija jeb reflukss — kuņģa vai zarnu satura atpakaļplūsma jeb atvilnis, piemēram, no kuņģa barības vadā (gastroezofageālais reflukss), no divpadsmitpirkstu zarnas kuņģī (duodenogastrālais reflukss). Līdzīgs process notiek tad, ja slimniekam ir atraugas, slikta dūša, vemšana, zarnu nosprostojums. Jāuzsver, ka kuņģa un zarnu trakta motorikas traucējumi (disfāgija, vemšana, caureja, aizcietējums, zarnu nosprostojums) klīniski izpaužas spilgti, slimnieki tos uztver ļoti jutīgi un slikti panes.