Hipervolēmija

Hipervolēmija ir palielināts cirkulējošo asinu tilpums.

Parasta hipervolēmija ir palielināts cirkulējošo asiņu tilpums ar normālu formelementu (45%) un plazmas (55%) attiecību. Tā rodas intensīvas fiziskas slodzes rezultātā (asinsrites sistēmā nokļūst deponētās asinis). Arī pēc liela asins daudzuma pārliešanas uz laiku iestājas parastā hipervolēmija, taču drīz asins šķidrā daļa atstāj asinsvadus un asinis sabiezē.

Oligocitēmiskā hipervolēmija ir palielināts cirkulējošo asiņu tilpums ar mazu hematokrītu. To izraisa asins plazmas tilpuma palielināšanās (hidrēmija), tādēļ eritrocītu skaits asins tilpuma vienībā izrādās samazināts, — rodas relatīva eritropēnija. Oligocitēmiskā hipervolēmija var izveidoties nieru slimniekam sakarā ar traucētu ūdens izvadi. Tā mēdz attīstīties tūskas izzušanas periodā, kad asinsritē nokļūst intersticiālais šķidrums, kā arī pēc fizioloģiskā šķīduma vai asins aizvietotāju pārliešanas. Ja slimniekam pārlej ļoti daudz asiņu vai citu šķidrumu, tiek pārslogota sirds un asinsvadi, rodas mikrocirkulācijas traucējumi un var iestāties smaga asinsrites mazspēja.

Policitēmiskā hipervolēmija ir palielināts cirkulējošo asiņu tilpums sakarā ar eritrocītu skaita palielināšanos. Hematokrīts pie tam ir palielināts. Kompensatoriska policitēmiskā hipervolēmija mēdz būt kalnu iedzīvotājiem (pastiprināta eritropoēze kaulu smadzenēs sakarā ar samazinātu pO2 atmosfēras gaisā). Hipoksija izraisa līdzīgas ģenēzes patoloģisku policitēmisku hipervolemiju hroniskas sirds slimības (piemēram, dekompensēta sirdskaite) un hroniskas plaušu patoloģijas gadījumā. Ja patoloģiski savairojas asinsrades šūnas kaulu smadzenēs, attīstās idiopātiskā jeb īstā policitēmija. Nereti to sauc par eritrēmiju (erythraemia vera s. morbus Vaquesi), jo galvenokārt palielinās eritrocītu skaits.