Organisma aizsargfunkciju jeb barjerfunkciju veic visas gremošanas sistēmas daļas.
1. Siekalām, žultsskābēm un citu gremošanas orgānu sekrētiem piemīt bakteriostatiska un antimikroba darbība. Siekalu nukleāzes šķeļ vīrusus, sekrēti satur dabisku antimikrobu vielu lizozīmu. Ja traucēta žults noplūde, zarnās pastiprinās pūšanas procesi.
2. Mikroorganismi kuņģī un duodēnā iet bojā kuņģa skābā sekrēta (HC1) un proteolītisko enzīmu darbības rezultātā, tādēļ duodēna saturā salīdzinājumā ar kuņģi un citām zarnu daļām mikroorganismu ir maz.
Pie barjerfunkcijas pieskaita arī kuņģa un zarnu trakta gļotādas aizsargfunkciju pret agresīvajām gremošanas sulām, HC1, enzīmiem un žulti.
3. Kuņģī un zarnās uzturvielas tiek sašķeltas līdz aminoskābēm, taukskābemL monosaharīdiem un disaharīdiem, tādēļ parenterālajā telpā antigēni nenonāk un imunoloģiskās reakcijas neizraisās.
4. Kuņģa un zarnu gļotādā atrodas imūnkompetentu šūnu kompleksi.
5. Ar gremošanas sulām zarnās izdalās A, G un M imunoglobulīni (IgA, IgG, IgM), kā arī A un B asins grupu aglutinogēni.
6. Normālajai zarnu mikroflorai piemīt antagonistiska ietekme uz patoloģiskajiem mikroorganismiem.
7. Aknās tiek atindēts dezaminācijas un pūšanas procesos izveidojies amonjaks (veidojas urīnviela) un citas, arī zarnu mikrobu darbības rezultātā radušās toksiskās vielas (enterohepātiskais loks), atindetas vielas tiek izvadītas no organisma ar žulti. Bez tam aknās inaktivejas hormoni — aldosterons, vazopresīns u. c.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru