Aknu audu galvenie šūnu elementi ir hepatocīti. Aknas ir galvenokārt vielmaiņas orgāns, tādēļ akūti un hroniski aknu bojājumi parasti izraisa dažādus vielmaiņas traucējumus. Novērtējot aknu funkcionālo stāvokli, jāņem vērā šādi apsvērumi.
1. Dažādu patogēno faktoru ietekmē cieš atsevišķas, pie tam dažādas aknu funkcijas, tādēļ aknu funkcionālā stāvokļa diagnostikai jāizdara iespējami vispusīga aknu funkciju pārbaude. Piemēram, vīrushepatīta gadījumā ogļhidrātmaiņa aknās cieš samērā maz, tādēļ glikozes slodzes raudze parasti maz maina glikēmijas līkni. Turpretim novirzes olbaltummaiņā ir izteiktas.
2. Aknu funkcijas ir ļoti daudzveidīgas, tādēļ neviens no bioķīmiskajiem rādītājiem aknu darbību neraksturo pilnībā. Lai konstatētu aknu bojājumu, jānovērtē vesela bioķīmisko rādītāju virkne.
3. Aknām piemīt izteikta reģenerācijas spēja, tādēļ vidēji smags un pat smags aknu bojājums bieži neizraisa asins bioķīmiskā sastāva pārmaiņas un vielmaiņas aktivitātes noteikšanas rādītāju diagnostiskā vērtība ir maza.
Aknu bojājums var izraisīt ogļhidrātu, tauku, olbaltumvielu, vitamīnu, hormonu, holesterīna, pigmentu, medikamentu metabolisma traucējumus, kā arī barjerfunkcijas un ekskretoriskās funkcijas traucējumus. Vielmaiņas traucējumu pamatā ir hipoksija, ATF deficīts un enzīmu aktivitātes maiņa. Toksiska aknu bojājuma gadījumā traucēta galvenokārt ogļhidrātmaiņa, infekcioza bojājuma gadījumā — olbaltummaiņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru