Kuņģa, duodēna, aknu, aizkuņģa dziedzera un to izvadu funkcijas ir cieši saistītas, kas daļēji nosaka šo orgānu slimību patoģenēzi.
Cieši saistīta ir duodēna un aizkuņģa dziedzera limfasrite. 70% no hroniska pankreatīta slimniekiem konstatē duodenītu, 35% no hroniska holecistīta slimniekiem — pankreatītu. Pseidotumorozā pankreatīta gadījumā duodenīts var simulēt pat duodēna tumoru.
Aizkuņģa dziedzera patoloģijas gadījumā nereti cieš arī aknas. Tā aizkuņģa dziedzera akūtas nekrozes gadījumos autopsijā 1/3 mirušo konstatēja arī difūzu, masīvu vai submasīvu aknu nekrozi. Pārējās 2/3 gadījumu konstatēja fokālu aknu nekrozi ar polimorfonukleāru reakciju, atsevišķu aknu šūnu nekrozi vai nekrobiozi, hepatocītu taukaino distrofiju un deģenerāciju (vakuolizāciju), traucētu atsevišķu aknu šūnu savstarpējo saistību, aknu makrofāgu (Kupfera šūnu) mobilizāciju. Uzskata, ka aknu bojājuma pamatā ir aknu audu hipoksija, intrahepātisko portālo vēnu tromboze, kā arī aizkuņģa dziedzera enzīmu un aizkuņģa dziedzera nekrozes perēkļos atbrīvojušos toksisko vielu nonākšana portālajā asinsritē.
Pankreāta holera
Pankreāta holera ir klīnisks sindroms, kas izpaužas ar izteiktu caureju, pie tam netiek konstatēta ne kuņģa, ne zarnu trakta slimība. Pankreāta holeru izraisa aizkuņģa dziedzera saliņu audzējs, aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu hiperplāzija, virsnieru, plaušu un citi audzēji. Caurejas cēlonis ir liela hormonu daudzuma atbrīvošanās no audzēja audiem. Daudzas vielas, kuras secernē audzēji — prostaglandīni, kalcitonīns, vazoaktīvie zarnu peptīdi, ievadītas iv dzīvniekam vai cilvēkam, pastiprina sekrēciju tievajā zarnā. Līdzīga patoģenēze ir caurejai holeras gadījumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru