Pieaugušam cilvēkam pavisam ir aptuveni 5 l asiņu, 3,5—4 / cirkulē asinsritē. Nosacīti izšķir 2 asins daļas — formelementus un plazmu. Formelementu un plazmas attiecību jeb hematokrītu nosaka, asinis centrifugējot hematokrīta kapilārā. Normāli hematokrīts ir 35—55%. Cirkulējošo asiņu tilpums un hematokrīts maiņas pēc asiņošanas, asins formelementu bojāejas, asins un asins aizvietotāju pārliešanas, kā arī tad, ja rodas hemopoēzes un ūdens-sāļu maiņas traucējumi. Svarīgi zināt formelementu un asins plazmas attiecību pēc asins zaudēšanas, jo no tā atkarīga pārlejamo šķidrumu izvēle.
Normovolēmija ir normāls cirkulējošo asiņu tilpums. Atkarībā no asins formelementu un plazmas attiecības izšķir parastu, oligocitēmisku un policitēmisku normovolēmiju.
Parastā normovolēmija ir normāls cirkulējošo asiņu tilpums un normāla asins formelementu (45%) un plazmas (55%) attiecība. Normovolēmija ir normāls stāvoklis. Parastā normovolēmija mēdz būt arī slimības gadījumā.
Oligocitēmiskā normovolēmija ir normāls cirkulējošo asiņu tilpums (normovolēmija) ar samazinātu formelementu skaitu. Tā rodas pēc asiņošanas (asins tilpums normalizējas uz intersticiālā šķidruma rēķina, bet eritrocītu skaits atjaunojas vēlāk), eritrocītu hemolīzes gadījumā, kā arī tad, ja traucēta hemopoēze.
Policitēmiskā normovolēmija ir normāls cirkulējošo asiņu tilpums, kas satur vairāk formelementu nekā normāli. Tā rodas pēc eritrocītu masas atkārtotas pārliešanas nelielās devās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru