Drudža slimniekam ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pakāpi ietekmē mikroorganismu un endogēno pirogēnu aktivitāte, tādu vielu veidošanās organismā, kas atvieno oksidatīvo fosforilēšanos no bioloģiskās oksidācijas procesiem, termoregulācijas centra funkcionālais stāvoklis (jutība pret temperatūru un pirogēnu darbību), kā arī to orgānu un sistēmu uzbudināmība un darbaspējas, kas veic siltuma producēšanu un atdošanu.
Pēc ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pakāpes drudzim izšķir četrus veidus (62. att.): 1) subfebrils drudzis (ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 38°C), 2) mērens drudzis (38—39°C),3) augsts drudzis (39—41°C) un 4) hiperpirētisks jeb pārmērīgs drudzis (ķermeņa temperatūra pārsniedz 41°C).
Hiperpirētiskas temperatūras iemesls var būt termoregulācijas centru intoksikācija un, līdzīgi kā mērenas un augstas temperatūras gadījumā, oksidatīvās fosforilēšanās atvienošanās no bioloģiskās oksidācijas mikrobu toksīnu ietekmē. Pēdējā gadījumā ievērojama enerģijas daļa neuzkrājas makroerģisko savienojumu (ATF) veidā, bet gan pārvēršas brīvajā siltumā.
Pārmērīga temperatūras paaugstināšanās (41—42°C) organismam ir kaitīga, jo var izraisīt nopietnus CNS funkciju traucējumus un morfoloģiskas pārmaiņas. Drudža slimnieka ķermeņa temperatūra reti sasniedz 42°C. Ja tomēr tas notiek vai temperatūra paceļas vēl augstāk, iestājas dziļi, dzīvību apdraudoši CNS funkciju traucējumi. Šis toksiskais temperatūras pacēlums jāuzskata par slimības komplikāciju.
Strauja drudža attīstība un augsta ķermeņa temperatūra mēdz būt bērniem.
Tomēr arī zema ķermeņa temperatūra neliecina par labvēlīgu drudža gaitu. Visbiežāk to novēro novājinātiem un veciem slimniekiem, kuriem ir samazināta organisma rezistence, enerģijas resursu trūkums, vāji norisoši vielmaiņas procesi un vāja pirogēno vielu sintēze.
Dažādām infekcijas slimībām un ari neinfekciozām slimībām pirogēno vielu veidošanās dinamika un termoregulācijas centru funkcionālā stāvokļa maiņas slimnieka organismā atšķiras, tāpēc nereti drudža slimnieku temperatūras līknes ir atšķirīgas. Šīm līknēm bieži ir diagnostiska un prognostiska nozīme.
Bez pirogēnajām vielām ķermeņa temperatūru, protams, ietekmē arī pacienta vecums, dzimums, organisma reaktivitāte un citi faktori. Jāpiezīmē, ka mūsdienu masīvās medikamentozās terapijas rezultātā tālāk minētie «klasiskie» drudža temperatūras līkņu galvenie veidi ir stipri mainījušies.
1. Febris ephemera — īslaicīgs drudzis. Ilgst no dažām stundām līdz 1—3 dienām. Rodas vieglas gripas vai histērijas gadījumā.
2. Febris continua (63. att., a) ir pastāvīgs, ilgstošs drudzis (dienām, nedēļām). Rīta un vakara temperatūras svārstības nepārsniedz 1°C. Šis drudža veids sastopams pneimonijas, vēdertīfa, izsitumu tīfa un citiem slimniekiem. Mūsdienu efektīvās medikamentozās terapijas apstākļos tipiskā veidā to novēro reti.
3. Febris remittens (63. att., b). Temperatūras rīta un vakara svārstības ir 1—2°C. Mēdz būt peritonīta, pneimonijas, eksudatīvā pleirīta, tuberkulozes gadījumā.
4. Febris intermittens (63. att., c). Temperatūras pacēlumi mainās ar rīta temperatūras kritumiem līdz normai un zem tās. Temperatūras pacēlums var būt katru dienu (febris quoiidiana), katru otro dienu (febris lerciana), katru trešo dienu (febris quartana). Sastopams malārijas, sepses, tuberkulozes, aknu slimību gadījumā.
Katra f. intermittens temperatūras celšanās un normalizācija ir it kā atsevišķs cikls ar visām trim drudža stadijām. Uzskata, ka šādas parādības iemesls ir periodiska pirogēno vielu veidošanās lielos daudzumos — tajos periodos, kad pirogēno vielu organismā vairs nav.
5. Febris recurrens — atgriezeniskais drudzis. Paaugstinātas temperatūras periodi mainās ar normālas temperatūras periodiem, katrs no tiem ilgst vairākas diennaktis — drudzis it kā atgriežas. Sastopams atgriezeniskā tīfa slimniekiem.
6. Febris hectica (63. att., d) — novārdzinošais drudzis. Temperatūras rīta un vakara svārstības sasniedz 3—5°C. Novēro sepses, kā arī izteiktas plaušu tuberkulozes gadījumā.
7. Febris inversus — pārvērstais drudzis. Temperatūra paaugstinās no rīta, bet krītas vakarā. Arī mēdz būt septisku procesu un tuberkulozes gadījumā.
8. Febris atypica (63. att., e) — atipiskais drudzis. Temperatūras svārstībās neizdodas saskatīt likumības. Sastopams sepses slimniekiem.
Pēc ķermeņa temperatūras paaugstināšanās pakāpes drudzim izšķir četrus veidus (62. att.): 1) subfebrils drudzis (ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz 38°C), 2) mērens drudzis (38—39°C),3) augsts drudzis (39—41°C) un 4) hiperpirētisks jeb pārmērīgs drudzis (ķermeņa temperatūra pārsniedz 41°C).
Hiperpirētiskas temperatūras iemesls var būt termoregulācijas centru intoksikācija un, līdzīgi kā mērenas un augstas temperatūras gadījumā, oksidatīvās fosforilēšanās atvienošanās no bioloģiskās oksidācijas mikrobu toksīnu ietekmē. Pēdējā gadījumā ievērojama enerģijas daļa neuzkrājas makroerģisko savienojumu (ATF) veidā, bet gan pārvēršas brīvajā siltumā.
Pārmērīga temperatūras paaugstināšanās (41—42°C) organismam ir kaitīga, jo var izraisīt nopietnus CNS funkciju traucējumus un morfoloģiskas pārmaiņas. Drudža slimnieka ķermeņa temperatūra reti sasniedz 42°C. Ja tomēr tas notiek vai temperatūra paceļas vēl augstāk, iestājas dziļi, dzīvību apdraudoši CNS funkciju traucējumi. Šis toksiskais temperatūras pacēlums jāuzskata par slimības komplikāciju.
Strauja drudža attīstība un augsta ķermeņa temperatūra mēdz būt bērniem.
Tomēr arī zema ķermeņa temperatūra neliecina par labvēlīgu drudža gaitu. Visbiežāk to novēro novājinātiem un veciem slimniekiem, kuriem ir samazināta organisma rezistence, enerģijas resursu trūkums, vāji norisoši vielmaiņas procesi un vāja pirogēno vielu sintēze.
Drudža temperatūras līkņu pamattipi
Veselam cilvēkam organisma temperatūra diennakts laikā nedaudz mainās. Ķermeņa temperatūra naktī un no rīta ir zemāka nekā dienā. Visaugstaka temperatūra parasti ir ap pīkst. 17. Temperatūras svārstibas normāli nepārsniedz 0,5—0,7°C.Dažādām infekcijas slimībām un ari neinfekciozām slimībām pirogēno vielu veidošanās dinamika un termoregulācijas centru funkcionālā stāvokļa maiņas slimnieka organismā atšķiras, tāpēc nereti drudža slimnieku temperatūras līknes ir atšķirīgas. Šīm līknēm bieži ir diagnostiska un prognostiska nozīme.
Bez pirogēnajām vielām ķermeņa temperatūru, protams, ietekmē arī pacienta vecums, dzimums, organisma reaktivitāte un citi faktori. Jāpiezīmē, ka mūsdienu masīvās medikamentozās terapijas rezultātā tālāk minētie «klasiskie» drudža temperatūras līkņu galvenie veidi ir stipri mainījušies.
1. Febris ephemera — īslaicīgs drudzis. Ilgst no dažām stundām līdz 1—3 dienām. Rodas vieglas gripas vai histērijas gadījumā.
2. Febris continua (63. att., a) ir pastāvīgs, ilgstošs drudzis (dienām, nedēļām). Rīta un vakara temperatūras svārstības nepārsniedz 1°C. Šis drudža veids sastopams pneimonijas, vēdertīfa, izsitumu tīfa un citiem slimniekiem. Mūsdienu efektīvās medikamentozās terapijas apstākļos tipiskā veidā to novēro reti.
3. Febris remittens (63. att., b). Temperatūras rīta un vakara svārstības ir 1—2°C. Mēdz būt peritonīta, pneimonijas, eksudatīvā pleirīta, tuberkulozes gadījumā.
4. Febris intermittens (63. att., c). Temperatūras pacēlumi mainās ar rīta temperatūras kritumiem līdz normai un zem tās. Temperatūras pacēlums var būt katru dienu (febris quoiidiana), katru otro dienu (febris lerciana), katru trešo dienu (febris quartana). Sastopams malārijas, sepses, tuberkulozes, aknu slimību gadījumā.
Katra f. intermittens temperatūras celšanās un normalizācija ir it kā atsevišķs cikls ar visām trim drudža stadijām. Uzskata, ka šādas parādības iemesls ir periodiska pirogēno vielu veidošanās lielos daudzumos — tajos periodos, kad pirogēno vielu organismā vairs nav.
5. Febris recurrens — atgriezeniskais drudzis. Paaugstinātas temperatūras periodi mainās ar normālas temperatūras periodiem, katrs no tiem ilgst vairākas diennaktis — drudzis it kā atgriežas. Sastopams atgriezeniskā tīfa slimniekiem.
6. Febris hectica (63. att., d) — novārdzinošais drudzis. Temperatūras rīta un vakara svārstības sasniedz 3—5°C. Novēro sepses, kā arī izteiktas plaušu tuberkulozes gadījumā.
7. Febris inversus — pārvērstais drudzis. Temperatūra paaugstinās no rīta, bet krītas vakarā. Arī mēdz būt septisku procesu un tuberkulozes gadījumā.
8. Febris atypica (63. att., e) — atipiskais drudzis. Temperatūras svārstībās neizdodas saskatīt likumības. Sastopams sepses slimniekiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru