sestdiena, 2013. gada 7. septembris

Šūnas bojājuma patoloģiskā fizioloģija

Šūnas struktūra (sk. krās. ielīmes 1. att.) un funkcija ir sarežģīta. Pēdējos gados intensīvi tiek pētīti t. s. šūnu augšanas faktori, kurus fizioloģiskos apstākļos rada vienas grupas šūnas un kuri stimulē citu šūnu augšanu. Šādi faktori ir epidermas augšanas faktors, trombocītu augšanas faktors, makrofāgu un granulocītu kolonijas stimulējošie faktori, interleikīns 2, insulīnam līdzīgie augšanas faktori (somatomedīni). Visticamāk, ka somatotropais hormons augšanas procesus stimulē, aktivējot somatomedīnu veidošanos aknās. Sūnu augšanas faktori savu darbību uz šūnām realizē ar membrānu receptoru starpniecību.
Katra atsevišķa šūna ir pakļauta apkārtējo šūnu regulējošai ietekmei. Viena no šīs saistības formām ir šūnu vairošanās regulācija ar t. s. heilonu starpniecību. Heiloni ir glikoproteīdi, kas veidojas diferencētās šūnās (epidermas šūnās, fibroblastos, gremošanas orgānu gļotādas šūnās, hepatocītos, plaušu un nieru šūnās, spermatozoīdos u. c.) un kavē šo šūnu proliferāciju. Slimību un citu patoloģisku procesu gadījumos, piemēram, ievainojuma gadījumā, iekaisuma perēklī diferencēto šūnu bojājumu rezultātā heilonu daudzums samazinās un pastiprinās mazāk diferencēto šūnu proliferācija.
Dažādi aģenti, protams, var izraisīt šūnas funkciju traucējumus un bojāt šūnas struktūru, taču jebkurš bojājums izraisa šūnā aizsardzības un kompensācijas procesus. Piemēram, ultravioleto staru bojājuma ietekmē ādā tiek aktivēts enzīms tirozināze, kas katalizē melanīna sintēzi šūnās — rodas pigmenti, kuri aizsargā ādu no ultravioleto staru ietekmes. Tātad bojājuma un aizsardzības norises šūnās ir cieši saistītas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru