svētdiena, 2013. gada 15. septembris

Rezistences stadija

Kā izriet no nosaukuma (lat. resistere — izrādīt pretestību), rezistences stadijas laikā organisms ir sagatavots pastiprinātai aizsardzībai pret dažādiem kairinātājiem, viņa nespecifiskā rezistence ir paaugstināta. Šī stadija var turpināties līdz 1 mēnesim.
Par rezistences stadijas iestāšanos liecina virsnieru hormonu sintēzes līdzsvara atjaunošanās. Virsnieru garoza ir hipertrofēta, tomēr tās dažādo kārtu funkcijas izlīdzinās, nav vairs GK sintēzes pārsvara, kā tas ir pretšoka apakšstadijā. Virsnierēs palielinās lipīdu (holesterīna) un askorbīnskābes daudzums, visi hiperplazētie elementi pastiprināti secernē.

Rezistences stadija ir it kā pretšoka apakšstadija jaunos apstakļos, kad avārijas situācija ir pārvarēta un iestājusies adaptācija. Or ganisma funkcijas normalizējas — pazeminās ķermeņa temperatūra un arteriālais spiediens, samazinās EGĀ, nātrija, hlora un glikozes daudzums asinis. Asinsrades audos konstatējama hiperplāzija. Asins tilpums un asins aina normalizējas, taču limfocītu un eozinofilo leikocītu skaits vēl ir palielināts. Olbaltummaiņā pārsvaru gūst anaboliskie procesi, slāpekļa bilance kļūst pozitīva. Imunoloģiskā reaktivitāte pa augstinās. Pildās tauku depo.
Ja virsnieres nespēj pilnvērtīgi funkcionēt (nelabvēlīgas pārinan totības vai iepriekšējas slimības rezultātā) vai arī stresors ir ļoti spēcīgs, vai darbojas ilgstoši, organisma rezistences spējas var izrādīties par vājām un spriedze var pāriet izsīkuma stadijā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru