Asinsrites sistēmu funkcionālā ziņā dala 2 dalās: centrālajā (orgānu sistēmu) un perifērajā (orgānu, audu) asinsritē. Centrālā asinsrite norit maģistrālajos asinsvados, bet perifērā — kāda orgāna vai audu apvidus sīkajos asinsvados.
Centrālā asinsrite nodrošina asins nokļūšanu perifērajos asinsvados un tās atplūdi. Tāpēc šīs asinsrites regulācija ir saistīta ar sirds izsviesto asiņu daudzuma, cirkulējošo asiņu tilpuma, arteriālā spiediena un sirdij pieplūstošo asiņu daudzuma regulāciju.
Perifērā asinsrite ir asins cirkulācija sīkajās artērijās, arteriolās, prekapilāros, kapilāros, postkapilāros, arteriolovenulārajās anastomozēs, vēnulās un sīkajās vēnās. Perifērās asinsrites apvidū notiek intensīva ūdens, elektrolītu, gāzu, barības vielu un metabolītu apmaiņa starp asinīm un audiem. Šis asinsrites apvidus piedalās arī siltuma atdošanā.
Pie perifērās asinsrites regulācijas mehānismiem pieder vazokonstrikcija un vazodilatācija, kā arī nespecifisko metabolītu, bioloģiski aktīvo vielu un hormonu ietekme uz asinsvadu sienu. Uzskata, ka līdz ar asinsvada diametra samazināšanos neirālās regulācijas nozīme samazinās, bet metaboliskās regulācijas nozīme palielinās.
No perifērās asinsrites nosacīti izdala t. s. mikrocirkulāciju jeb terminālo asinsriti, kas noris arteriolās, prekapilāros, kapilāros, postkapitāros, arteriolovenulārajās anastomozēs un vēnulās (39. att.). Uz robežas, kas šķir artērijas no arteriolām un vēnas no vēnulām, asinsvada diametrs ir apmēram 300 mikroni.
Arteriolovenulārās anastomozēs jeb šunta asinsvadi ir svarīgs mikrocirkulācijas posms. Šie asinsvadi, piemēram, ģeneralizētas prekapilāru sfinkteru spazmas apstākļos (sk. šoku) nodrošina tiešu saistību starp arteriolām un vēnulām, neiesaistot kapilārus.
Perifērās asinsrites traucējumi, protams, ir cieši saistīti ar centrālo asinsriti. Piemēram, pavājinoties sirdsdarbībai, rodas asins sastrēgums aknās, citos orgānos un audos. Arteriālā spiediena paaugstināšanās rezultātā var notikt asinsizplūdums smadzenēs. No otras puses, perifērās asinsrites traucējumi, piemēram, sirds un galvas smadzeņu asinsvadu nosprostojumi var būt nopietnu centrālās asinsrites traucējumu cēlonis.
Perifērās (vietējās) asinsrites traucējumu gadījumos mainās asinsvadu platums, asinsrites ātrums un asins tilpums, kas laika vienībā izplūst cauri orgānam vai audu rajonam. Galvenie perifērās asinsrites traucējumu veidi ir arteriālā un venozā hiperēmija, išēmija, stāze, tromboze un embolija.
Centrālā asinsrite nodrošina asins nokļūšanu perifērajos asinsvados un tās atplūdi. Tāpēc šīs asinsrites regulācija ir saistīta ar sirds izsviesto asiņu daudzuma, cirkulējošo asiņu tilpuma, arteriālā spiediena un sirdij pieplūstošo asiņu daudzuma regulāciju.
Perifērā asinsrite ir asins cirkulācija sīkajās artērijās, arteriolās, prekapilāros, kapilāros, postkapilāros, arteriolovenulārajās anastomozēs, vēnulās un sīkajās vēnās. Perifērās asinsrites apvidū notiek intensīva ūdens, elektrolītu, gāzu, barības vielu un metabolītu apmaiņa starp asinīm un audiem. Šis asinsrites apvidus piedalās arī siltuma atdošanā.
Pie perifērās asinsrites regulācijas mehānismiem pieder vazokonstrikcija un vazodilatācija, kā arī nespecifisko metabolītu, bioloģiski aktīvo vielu un hormonu ietekme uz asinsvadu sienu. Uzskata, ka līdz ar asinsvada diametra samazināšanos neirālās regulācijas nozīme samazinās, bet metaboliskās regulācijas nozīme palielinās.
No perifērās asinsrites nosacīti izdala t. s. mikrocirkulāciju jeb terminālo asinsriti, kas noris arteriolās, prekapilāros, kapilāros, postkapitāros, arteriolovenulārajās anastomozēs un vēnulās (39. att.). Uz robežas, kas šķir artērijas no arteriolām un vēnas no vēnulām, asinsvada diametrs ir apmēram 300 mikroni.
Arteriolovenulārās anastomozēs jeb šunta asinsvadi ir svarīgs mikrocirkulācijas posms. Šie asinsvadi, piemēram, ģeneralizētas prekapilāru sfinkteru spazmas apstākļos (sk. šoku) nodrošina tiešu saistību starp arteriolām un vēnulām, neiesaistot kapilārus.
Perifērās asinsrites traucējumi, protams, ir cieši saistīti ar centrālo asinsriti. Piemēram, pavājinoties sirdsdarbībai, rodas asins sastrēgums aknās, citos orgānos un audos. Arteriālā spiediena paaugstināšanās rezultātā var notikt asinsizplūdums smadzenēs. No otras puses, perifērās asinsrites traucējumi, piemēram, sirds un galvas smadzeņu asinsvadu nosprostojumi var būt nopietnu centrālās asinsrites traucējumu cēlonis.
Perifērās (vietējās) asinsrites traucējumu gadījumos mainās asinsvadu platums, asinsrites ātrums un asins tilpums, kas laika vienībā izplūst cauri orgānam vai audu rajonam. Galvenie perifērās asinsrites traucējumu veidi ir arteriālā un venozā hiperēmija, išēmija, stāze, tromboze un embolija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru