Metastazēšanās (gr. metastasis— pārvietošana) ir jaunu ļaundabīgā audzēja perēkļu veidošanās dažādos audos un orgānos attālu no primārā audzēja.
Izšķir trīs metastazēšanās stadijas: 1) vienas šūnas vai veselas šūnu grupas atraušanās no primārā audzēja un nokļūšana asinsvadā vai limfvadā, 2) audzēja šūnu transports (notiek diezgan ilgi) un 3) audzēja šūnu implantācija kādā orgānā vai audos.
Kontaktu starp audzēja šūnām pavājina hipokalciēmija, jo Ca joni stabilizē intracelulāro telpu un paaugstina membrānu jutību pret regulatoriskajām ietekmēm. Ļaundabīgā audzēja šūnu membrānu caurlaidība ir paaugstināta, no šūnām izkļūst lizosomu enzīmi un fibrinolītiskas vielas. Tas veicina šūnu atraušanos no primārā audzēja un izplatīšanos organismā. Ļaundabīgā audzēja šūnu nokļūšanu asinīs vai limfā veicina to negatīvais lādiņš un amēbveida kustības. Parasti lielākā daļa šūnu, kas atrāvušās no audzēja, iet bojā, un tikai ļoti neliela daļa šūnu nokļūst asinīs vai limfā. Audzēja šūnu nokļūsanu asinsritē un limfasritē veicina jau minētais angioģenēzes faktors.
Šūnu atraušanās no audzēja un nokļūšana asinsvados un limfvados notiek pastāvīgi (90. att.). Tomēr brīvi ceļojošas audzēja šūnas ilgi nepastāv, lielākā daļa (līdz 95% šūnu) iet bojā. Audzēja šūnas izdzīvo labāk, ja ap tām veidojas mikrotrombi. Metastazēšanos veicina audzēja šūnu vājā antigenitāte un imūndepresija organismā — visizteiktākā metastazēšanās sastopama mazdiferencētu vēžu gadījumos. Salīdzinājumā ar primārā audzēja šūnām metastāžu šūnās ir labāk attīstīti mitohondriji, šīs šūnas ir izturīgākas pret limfocītiem un ārstniecības līdzekļiem. Tas liecina par metastāžu elementu selekcijas un neatkarības pieaugumu.
Audzēja šūnas fiksāciju pie asinsvada un limfvada sienas veicina 1) asinsvada un limfvada bojājums; 2) mikrotrombu veidošanās asinsvada bojājuma un asinsreces sistēmas aktivācijas rezultātā. Audzēja šūnas izdala koagulējošo faktoru, kas veicina tromba veidošanos un asinsvada sienas bojājumu. Šajā vietā audzēja šūnas fiksējas; 3) vielas, kuras izdala ļaundabīgā audzēja šūnas un kuras veicina to heteroloģisko adhēziju (pielipšanu).
Klīnicistiem labi zināmā metastāžu organotropisma pamatmehānismi ir 1) orgāna asinsvadu vai limfvadu uzbūves un hemodinamikas īpatnības (diametrs, hidrostatiskā spiediena lielums, plūsmas ātrums u. c.), kas sekmē audzēja šūnu «aizkavēšanos»; 2) vielmaiņas īpatnības orgānā un orgāna funkcionālās īpatnības; 3) endotēlija negatīvā lādiņa samazināšanās. Kā audzēja šūnām, tā endotēlijam ir negatīvs lādiņš, un tas kavē audzēja šūnu pielipšanu endotēlijam; 4) audzēja šūnu paaugstinātā adhezivitāte un komplementaritāte. Organotropismu veicina spriedze, antikoagulanti, hormoni, ķīmijterapija, apstarošana, trauma, organisma alerģiskās un autoimūnās reakcijas.
Audzēja šūnu iziešanu caur asinsvada vai limfvada sienu veicina metastāzes šūnu, trombu un leikocītu proteolītiskā un fibrinolītiskā aktivitāte, kā ari sienas caurlaidības pieaugums. Leikocīti, migrējot uz ekstravazālo telpu, virza uz turieni arī audzēja šūnas.
Daudzas no audzēja šūnām, kas fiksētas pie endotēlija vai izgājušas cauri asinsvada vai limfvada sienai, iet bojā, citas ilgu laiku (dažkārt pat vairākus gadus) atrodas «snaudošā stāvoklī» un tikai trešās attīstās tālāk, sākot veidot audzēja metastāzi (sk. 90. att.). Metastāžu veidošanos veicina organisma aizsargspēju pavājināšanās, imūndepresija, hormonu bilances pārmaiņas, trauma (arī operācija).
Tātad visos metastāžu veidošanās posmos pastāv cieša mijiedarbība starp audzēja šūnu agresivitāti un organisma vietējām un vispārējām reakcijām.
Dažkārt metastazēšanās sākas jau audzēja attīstības agrīnajā stadijā un metastāzes aug ātrāk nekā primārais audzējs. Tādā gadījumā noteikt primāro audzēju ir grūti pat sekcijā.
Izšķir trīs metastazēšanās stadijas: 1) vienas šūnas vai veselas šūnu grupas atraušanās no primārā audzēja un nokļūšana asinsvadā vai limfvadā, 2) audzēja šūnu transports (notiek diezgan ilgi) un 3) audzēja šūnu implantācija kādā orgānā vai audos.
Kontaktu starp audzēja šūnām pavājina hipokalciēmija, jo Ca joni stabilizē intracelulāro telpu un paaugstina membrānu jutību pret regulatoriskajām ietekmēm. Ļaundabīgā audzēja šūnu membrānu caurlaidība ir paaugstināta, no šūnām izkļūst lizosomu enzīmi un fibrinolītiskas vielas. Tas veicina šūnu atraušanos no primārā audzēja un izplatīšanos organismā. Ļaundabīgā audzēja šūnu nokļūšanu asinīs vai limfā veicina to negatīvais lādiņš un amēbveida kustības. Parasti lielākā daļa šūnu, kas atrāvušās no audzēja, iet bojā, un tikai ļoti neliela daļa šūnu nokļūst asinīs vai limfā. Audzēja šūnu nokļūsanu asinsritē un limfasritē veicina jau minētais angioģenēzes faktors.
Šūnu atraušanās no audzēja un nokļūšana asinsvados un limfvados notiek pastāvīgi (90. att.). Tomēr brīvi ceļojošas audzēja šūnas ilgi nepastāv, lielākā daļa (līdz 95% šūnu) iet bojā. Audzēja šūnas izdzīvo labāk, ja ap tām veidojas mikrotrombi. Metastazēšanos veicina audzēja šūnu vājā antigenitāte un imūndepresija organismā — visizteiktākā metastazēšanās sastopama mazdiferencētu vēžu gadījumos. Salīdzinājumā ar primārā audzēja šūnām metastāžu šūnās ir labāk attīstīti mitohondriji, šīs šūnas ir izturīgākas pret limfocītiem un ārstniecības līdzekļiem. Tas liecina par metastāžu elementu selekcijas un neatkarības pieaugumu.
Audzēja šūnas fiksāciju pie asinsvada un limfvada sienas veicina 1) asinsvada un limfvada bojājums; 2) mikrotrombu veidošanās asinsvada bojājuma un asinsreces sistēmas aktivācijas rezultātā. Audzēja šūnas izdala koagulējošo faktoru, kas veicina tromba veidošanos un asinsvada sienas bojājumu. Šajā vietā audzēja šūnas fiksējas; 3) vielas, kuras izdala ļaundabīgā audzēja šūnas un kuras veicina to heteroloģisko adhēziju (pielipšanu).
Klīnicistiem labi zināmā metastāžu organotropisma pamatmehānismi ir 1) orgāna asinsvadu vai limfvadu uzbūves un hemodinamikas īpatnības (diametrs, hidrostatiskā spiediena lielums, plūsmas ātrums u. c.), kas sekmē audzēja šūnu «aizkavēšanos»; 2) vielmaiņas īpatnības orgānā un orgāna funkcionālās īpatnības; 3) endotēlija negatīvā lādiņa samazināšanās. Kā audzēja šūnām, tā endotēlijam ir negatīvs lādiņš, un tas kavē audzēja šūnu pielipšanu endotēlijam; 4) audzēja šūnu paaugstinātā adhezivitāte un komplementaritāte. Organotropismu veicina spriedze, antikoagulanti, hormoni, ķīmijterapija, apstarošana, trauma, organisma alerģiskās un autoimūnās reakcijas.
Audzēja šūnu iziešanu caur asinsvada vai limfvada sienu veicina metastāzes šūnu, trombu un leikocītu proteolītiskā un fibrinolītiskā aktivitāte, kā ari sienas caurlaidības pieaugums. Leikocīti, migrējot uz ekstravazālo telpu, virza uz turieni arī audzēja šūnas.
Daudzas no audzēja šūnām, kas fiksētas pie endotēlija vai izgājušas cauri asinsvada vai limfvada sienai, iet bojā, citas ilgu laiku (dažkārt pat vairākus gadus) atrodas «snaudošā stāvoklī» un tikai trešās attīstās tālāk, sākot veidot audzēja metastāzi (sk. 90. att.). Metastāžu veidošanos veicina organisma aizsargspēju pavājināšanās, imūndepresija, hormonu bilances pārmaiņas, trauma (arī operācija).
Tātad visos metastāžu veidošanās posmos pastāv cieša mijiedarbība starp audzēja šūnu agresivitāti un organisma vietējām un vispārējām reakcijām.
Dažkārt metastazēšanās sākas jau audzēja attīstības agrīnajā stadijā un metastāzes aug ātrāk nekā primārais audzējs. Tādā gadījumā noteikt primāro audzēju ir grūti pat sekcijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru