Mācība par spriedzi un «adaptācijas slimībām» klīniskajā medicīnā kļuva ļoti moderna. Lielās farmaceitiskās firmas sāka izgatavot un reklamēt kortikosteroīdu preparātus. Izrādījās, ka prednizolons ir efektīvs reimatisma un citu kolagenožu gadījumā. Arī mūsdienās kolagenožu, leikožu un dažādas lokalizācijas hroniska iekaisuma terapijā plaši izmanto kortikosteroīdu preparātus.
Taču šie preparāti samazina organisma nespecifisko rezistenci pret infekciju izraisītājiem, kā arī veicina steroīdu diabētu.
Pārmērīga kortikosteroīdu lietošana terapijā rada īpašu «noņemšanas» sindromu. Kortikosteroīdu preparātu ietekmē pēc atgriezeniskās saites principa tiek kavēta AKTH producēšana, un līdz ar to samazinās kortikosteroīdu endogēnā veidošanās virsnieru garozā. Var iestāties virsnieru hipoplāzija vai pat atrofija. Ta šādos apstākļos piepeši pārtrauc kortikosteroīdu ievadīšanu, virsnieres nespēj aktivizēt savu funkciju un var iestāties akūta virsnieru mazspēja. Samazinoties aldosterona izdalei un arteriālajam spiedienam, var iestāties sirds vājums, pat kolaptoīds stāvoklis. Pulss ir ātrs, vāji pildīts. Mēdz būt meteorisms, vemšana, caureja.
Kortikosteroīdu ievadīšana ir nopietna iejaukšanās organisma regulācijas sistēmu darbībā. Tās rezultātā novēro arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu attīstību, grūti apturamas asiņošanas, šuvju insuficienci ķirurģijā un ginekoloģijā, tiek veicināta miokarda nekroze utt.
Minētās nelabvēlīgās ietekmes un komplikāciju dēļ kortikosteroīdu preparātus drīkst izmantot tikai tad, ja ir stingras indikācijas, un šo preoarātu lietošana ir jāpārtrauc pakāpeniski. Ja ilgstošas kortikosteroīdu terapijas rezultātā slimniekam iestājusies virsnieru hipoplāzija vai pat atrofija, tad aizvietojoša kortikosteroīdu terapija viņam nepieciešama visu atlikušo mūžu.
Taču šie preparāti samazina organisma nespecifisko rezistenci pret infekciju izraisītājiem, kā arī veicina steroīdu diabētu.
Pārmērīga kortikosteroīdu lietošana terapijā rada īpašu «noņemšanas» sindromu. Kortikosteroīdu preparātu ietekmē pēc atgriezeniskās saites principa tiek kavēta AKTH producēšana, un līdz ar to samazinās kortikosteroīdu endogēnā veidošanās virsnieru garozā. Var iestāties virsnieru hipoplāzija vai pat atrofija. Ta šādos apstākļos piepeši pārtrauc kortikosteroīdu ievadīšanu, virsnieres nespēj aktivizēt savu funkciju un var iestāties akūta virsnieru mazspēja. Samazinoties aldosterona izdalei un arteriālajam spiedienam, var iestāties sirds vājums, pat kolaptoīds stāvoklis. Pulss ir ātrs, vāji pildīts. Mēdz būt meteorisms, vemšana, caureja.
Kortikosteroīdu ievadīšana ir nopietna iejaukšanās organisma regulācijas sistēmu darbībā. Tās rezultātā novēro arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu attīstību, grūti apturamas asiņošanas, šuvju insuficienci ķirurģijā un ginekoloģijā, tiek veicināta miokarda nekroze utt.
Minētās nelabvēlīgās ietekmes un komplikāciju dēļ kortikosteroīdu preparātus drīkst izmantot tikai tad, ja ir stingras indikācijas, un šo preoarātu lietošana ir jāpārtrauc pakāpeniski. Ja ilgstošas kortikosteroīdu terapijas rezultātā slimniekam iestājusies virsnieru hipoplāzija vai pat atrofija, tad aizvietojoša kortikosteroīdu terapija viņam nepieciešama visu atlikušo mūžu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru