Veiksmīga kompensācija — asinsrites atjaunošanās — ir atkarīga no orgāna vai išēmijas apvidus asinsapgādes anatomiskajām un funkcionālajām īpatnībām, t. i., no artēriju anastomožu daudzuma, rakstura, elastības, kā arī no sirdsdarbības un asinsrites neiroendokrīnās regulācijas. Asins pieplūde pa kolaterālēm var sākties tūlīt pēc išēmijas rašanās.
Anatomiski izšķir trīs kolaterālās asinsrites tipus.
1. Pietiekama kolaterālā asinsrite ir sastopama tajos audos un orgānos, kuros ir labi attīstītas artēriju anastomozes (mezentērijs, daži iekšējie orgāni, ekstremitāšu distālā daļa). Kolaterāļu diametru summa šajā gadījumā līdzinās galvenās artērijas diametram un spēj nodrošināt pietiekamu asinsapgādi.
2. Nepietiekama kolaterālā asinsrite ir tajos orgānos, kuros artēriju anastomozes ir vāji izteiktas vai kuros ir t. s. gala artērijas (galvas smadzenes, sirds, liesa, nieres). Kolaterālā asinsrite šajā gadījumā noris pa kapilāriem. Aiz nosprostojuma arteriālais spiediens krasi krītas un parasti veidojas infarkts.
3. Relatīvi nepietiekama kolaterālā asinsrite ir sastopama vairākumā orgānu un audu. Kolaterāļu diametru summa parasti ir nedaudz mazāka par galvenās artērijas diametru. Pēc galvenās artērijas nosprostošanās tieši šī diametru starpība nosaka išemijas apvidus asinsapgādes pavājināšanās pakāpi. Taču lielākādaļa kolateraļu spēj paplašināties un uzlabot išēmisko audu asinsapgādi.
Kolaterālās asinsrites attīstībā liela nozīme ir ari asinsvadu funkcionālajām īpatnībām. Tūlīt pēc asinsapgādes traucējumu rašanās audos sāk uzkrāties vielmaiņas produkti, kas kairina receptorus un izraisa šī apvidus kolaterāļu paplašināšanos. Asinsrites ātrums kolaterālēs pieaug, un audu asinsapgāde uzlabojas. Ja kolaterāļu kopējais diametrs ir tuvs nosprostotās artērijas diametram, asinsrite atjaunojas diezgan ātri, bet, ja kolaterāļu kopējais diametrsir neliels, atjaunošanās noris lēni. Un otrādi, jo ilgākā laika periodā attīstās išēmija, jo lielāka iespēja ir izveidoties pietiekamai kolateriālai asinsritei. Ilgstoši funkcionējot, kolaterāles pakāpeniski pārveidojas par lielāka kalibra artērijām, kas pilnīgi spēj aizstāt nosprostojušos artēriju.
Tomēr asinsrites atjaunošanās vēl ir atkarīga no vairākiem apstākļiem. Piemēram, novājinātiem pacientiem išēmijas kompensācija var būt nepilnvērtīga. Liela nozīme kolaterālās asinsrites attīstībā ir ari asinsvada sieniņas stāvoklim — sklerozējušās kolaterāles ir neelastīgas un nevar pietiekami paplašināties, un tas traucē pilnvērtīgu asinsrites atjaunošanos.
Kolaterālā asinsrite ir nozīmīga arī tad, ja ir apgrūtināta asins plūsma pa lielajām vēnām. Piemēram, aknu cirozes gadījumā vai tad, ja samazinās v. portae lūmens, vārtu vēnas sistēmā pirms šķēršļa rodas asins sastrēgums un venozo asiņu attece uz v. cava superior noris pa kolaterālajām vēnām — barības vada lejasdaļas, vēdera sienas un citām vēnām (42. att.).
Anatomiski izšķir trīs kolaterālās asinsrites tipus.
1. Pietiekama kolaterālā asinsrite ir sastopama tajos audos un orgānos, kuros ir labi attīstītas artēriju anastomozes (mezentērijs, daži iekšējie orgāni, ekstremitāšu distālā daļa). Kolaterāļu diametru summa šajā gadījumā līdzinās galvenās artērijas diametram un spēj nodrošināt pietiekamu asinsapgādi.
2. Nepietiekama kolaterālā asinsrite ir tajos orgānos, kuros artēriju anastomozes ir vāji izteiktas vai kuros ir t. s. gala artērijas (galvas smadzenes, sirds, liesa, nieres). Kolaterālā asinsrite šajā gadījumā noris pa kapilāriem. Aiz nosprostojuma arteriālais spiediens krasi krītas un parasti veidojas infarkts.
3. Relatīvi nepietiekama kolaterālā asinsrite ir sastopama vairākumā orgānu un audu. Kolaterāļu diametru summa parasti ir nedaudz mazāka par galvenās artērijas diametru. Pēc galvenās artērijas nosprostošanās tieši šī diametru starpība nosaka išemijas apvidus asinsapgādes pavājināšanās pakāpi. Taču lielākādaļa kolateraļu spēj paplašināties un uzlabot išēmisko audu asinsapgādi.
Kolaterālās asinsrites attīstībā liela nozīme ir ari asinsvadu funkcionālajām īpatnībām. Tūlīt pēc asinsapgādes traucējumu rašanās audos sāk uzkrāties vielmaiņas produkti, kas kairina receptorus un izraisa šī apvidus kolaterāļu paplašināšanos. Asinsrites ātrums kolaterālēs pieaug, un audu asinsapgāde uzlabojas. Ja kolaterāļu kopējais diametrs ir tuvs nosprostotās artērijas diametram, asinsrite atjaunojas diezgan ātri, bet, ja kolaterāļu kopējais diametrsir neliels, atjaunošanās noris lēni. Un otrādi, jo ilgākā laika periodā attīstās išēmija, jo lielāka iespēja ir izveidoties pietiekamai kolateriālai asinsritei. Ilgstoši funkcionējot, kolaterāles pakāpeniski pārveidojas par lielāka kalibra artērijām, kas pilnīgi spēj aizstāt nosprostojušos artēriju.
Tomēr asinsrites atjaunošanās vēl ir atkarīga no vairākiem apstākļiem. Piemēram, novājinātiem pacientiem išēmijas kompensācija var būt nepilnvērtīga. Liela nozīme kolaterālās asinsrites attīstībā ir ari asinsvada sieniņas stāvoklim — sklerozējušās kolaterāles ir neelastīgas un nevar pietiekami paplašināties, un tas traucē pilnvērtīgu asinsrites atjaunošanos.
Kolaterālā asinsrite ir nozīmīga arī tad, ja ir apgrūtināta asins plūsma pa lielajām vēnām. Piemēram, aknu cirozes gadījumā vai tad, ja samazinās v. portae lūmens, vārtu vēnas sistēmā pirms šķēršļa rodas asins sastrēgums un venozo asiņu attece uz v. cava superior noris pa kolaterālajām vēnām — barības vada lejasdaļas, vēdera sienas un citām vēnām (42. att.).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru