Kardiogēnais šoks attīstās miokarda infarkta, miokardīta, sirds tamponādes, plaušu artērijas embolijas, perikardīta un citos gadījumos. Šī šoka patoģenēzē galvenais ir sirds sistoles un minūtes tilpuma samazināšanās, kas rodas sakarā ar miokarda kontraktilo spēju pavājināšanos vai arī, ja samazinās asins pieplūde sirdij.
Kardiogēnā šoka kompensācijas un dekompensācijas fāzes patoģenēze būtībā ir tāda pati kā hipovolēmiskajam šokam. Taču kardiogēno šoku un slimnieka bojāeju veicina šāds «burvju loks»: sirds izgrūsto asiņu daudzuma samazināšanās -* koronārās asinsrites pavājināšanās -* miokarda hipoksija un kontraktilo spēju pavājināšanās -* sirds izgrūsto asiņu daudzuma tālāka samazināšanās utt.
Kardiogēnā šoka kompensācijas un dekompensācijas fāzes patoģenēze būtībā ir tāda pati kā hipovolēmiskajam šokam. Taču kardiogēno šoku un slimnieka bojāeju veicina šāds «burvju loks»: sirds izgrūsto asiņu daudzuma samazināšanās -* koronārās asinsrites pavājināšanās -* miokarda hipoksija un kontraktilo spēju pavājināšanās -* sirds izgrūsto asiņu daudzuma tālāka samazināšanās utt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru