Bez vietējām pazīmēm, kas dažādas lokalizācijas iekaisumiem nereti ir atšķirīgas, šī tipveida patoloģiskā procesa gadījumā parasti novēro arī vispārējas pazīmes (sevišķi akūta procesa gadījumā — paaugstinās ķermeņa temperatūra, rodas leikocitoze un t. s. neitrofilo leikocītu novirze pa kreisi, samazinās albumīnu/globulīnu koeficients, palielinās EGĀ, asinīs parādās C reaktīvais proteīns.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (drudzis) ir saistīta ar endogēno pirogēno vielu atbrīvošanos no leikocītiem, ko izraisa vīrusi, endotoksīni, antigēna-antivielu kompleksi, fagocitoze un citi faktori, arī to iedarbība uz hipotalāmu.
Leikocitoze un neitrofilo leikocītu novirze pa kreisi (leikocītu skaita palielināšanās un leikocītu pārejas formu parādīšanās un pavairošanās asinīs) rodas sakarā ar neitrofilo leikocītu atbrīvošanos no tā saucamās neitrofilo rezerves kaulu smadzenēs (baktēriju, to toksīnu un citu faktoru ietekmē) un kolonijas veidojošo šūnu proliferācijas stimulēšanas kaulu smadzenēs. Turklāt stabiņkodolaino leikocītu un leikocītu priekšformu pavairošanās (sk. 15. att.) liecina par kaulu smadzeņu pastiprinātu funkciju, bet stabiņkodolaino leikocītu daudzuma palielināšanās bez leikocītu priekšformu pavairošanās parasti liecina par kaulu smadzeņu funkcijas izsīkšanu vai pat par deģeneratīvām pārmaiņām tajās. Akūta iekaisuma gadījumā leikocitoze ir galvenokārt uz neitrofilo leikocītu rēķina, bet hroniska iekaisuma gadījumā — uz limfocītu rēķina.
Albumīnu/globulīnu koeficienta samazināšanās. Akūta iekaisuma gadījumā tās pamatā ir pastiprināta albumīnu pāreja iekaisušajos audos, bet hroniska iekaisuma gadījumā — globulīnu (imūnglobulīnu) daudzuma palielināšanās asinīs.
Eritrocītu grimšanas ātruma (EGĀ) palielināšanās ir saistīta ar asins olbaltumvielu sastāva maiņu. EGĀ palielināšanos veicina arī asins olbaltumvielu un eritrocītu negatīvā lādiņa samazināšanās acidozes dēļ, kuras rezultātā noris eritrocītu agregācija. Akūtam iekaisumam vairāk raksturīga ir neitrofilija un hiper a2 y-globulinēmija, bet hroniskam — limfocitoze un hiper ay-globulinēmija.
C reaktīvā proteīna parādīšanās asinīs. Vesela cilvēka asinīs šo olbaltumvielu neatrod. Par tās veidošanos ir divas hipotēzes: 1) C reaktīvais proteīns ir normāla audu olbaltumviela, kas atbrīvojas bojājuma rezultātā, un 2) C reaktīvais proteīns veidojas tikai bojājuma apstākļos.
Antivielu veidošanās pret mikroorganismiem un citiem antigēniem arī ir iekaisuma vispārējā pazīme. Piemēram, diagnostikā nosaka antistreptolizīna titru un antistreptohialuronidāzes titru. Veselam cilvēkam tie nepārsniedz 1:250, bet streptokoku infekcijas apstākļos, ja organisma imunoloģiskā reaktivitāte ir pietiekami augsta, antivielu daudzums ievērojami palielinās. Aktīva reimatisma slimnieku organismā pastiprināti tiek producēta neiramīnskābe, tāpēc šīs slimības diagnostikā plaši izmanto siālskābes vai tās ķīmiskā pamatkodola neiramīnskābes daudzuma noteikšanu.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (drudzis) ir saistīta ar endogēno pirogēno vielu atbrīvošanos no leikocītiem, ko izraisa vīrusi, endotoksīni, antigēna-antivielu kompleksi, fagocitoze un citi faktori, arī to iedarbība uz hipotalāmu.
Leikocitoze un neitrofilo leikocītu novirze pa kreisi (leikocītu skaita palielināšanās un leikocītu pārejas formu parādīšanās un pavairošanās asinīs) rodas sakarā ar neitrofilo leikocītu atbrīvošanos no tā saucamās neitrofilo rezerves kaulu smadzenēs (baktēriju, to toksīnu un citu faktoru ietekmē) un kolonijas veidojošo šūnu proliferācijas stimulēšanas kaulu smadzenēs. Turklāt stabiņkodolaino leikocītu un leikocītu priekšformu pavairošanās (sk. 15. att.) liecina par kaulu smadzeņu pastiprinātu funkciju, bet stabiņkodolaino leikocītu daudzuma palielināšanās bez leikocītu priekšformu pavairošanās parasti liecina par kaulu smadzeņu funkcijas izsīkšanu vai pat par deģeneratīvām pārmaiņām tajās. Akūta iekaisuma gadījumā leikocitoze ir galvenokārt uz neitrofilo leikocītu rēķina, bet hroniska iekaisuma gadījumā — uz limfocītu rēķina.
Albumīnu/globulīnu koeficienta samazināšanās. Akūta iekaisuma gadījumā tās pamatā ir pastiprināta albumīnu pāreja iekaisušajos audos, bet hroniska iekaisuma gadījumā — globulīnu (imūnglobulīnu) daudzuma palielināšanās asinīs.
Eritrocītu grimšanas ātruma (EGĀ) palielināšanās ir saistīta ar asins olbaltumvielu sastāva maiņu. EGĀ palielināšanos veicina arī asins olbaltumvielu un eritrocītu negatīvā lādiņa samazināšanās acidozes dēļ, kuras rezultātā noris eritrocītu agregācija. Akūtam iekaisumam vairāk raksturīga ir neitrofilija un hiper a2 y-globulinēmija, bet hroniskam — limfocitoze un hiper ay-globulinēmija.
C reaktīvā proteīna parādīšanās asinīs. Vesela cilvēka asinīs šo olbaltumvielu neatrod. Par tās veidošanos ir divas hipotēzes: 1) C reaktīvais proteīns ir normāla audu olbaltumviela, kas atbrīvojas bojājuma rezultātā, un 2) C reaktīvais proteīns veidojas tikai bojājuma apstākļos.
Antivielu veidošanās pret mikroorganismiem un citiem antigēniem arī ir iekaisuma vispārējā pazīme. Piemēram, diagnostikā nosaka antistreptolizīna titru un antistreptohialuronidāzes titru. Veselam cilvēkam tie nepārsniedz 1:250, bet streptokoku infekcijas apstākļos, ja organisma imunoloģiskā reaktivitāte ir pietiekami augsta, antivielu daudzums ievērojami palielinās. Aktīva reimatisma slimnieku organismā pastiprināti tiek producēta neiramīnskābe, tāpēc šīs slimības diagnostikā plaši izmanto siālskābes vai tās ķīmiskā pamatkodola neiramīnskābes daudzuma noteikšanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru