sestdiena, 2013. gada 21. septembris

Grūtniecības nefropātija. Eklampsija

Grūtniecības nefropātija (nephropathia gravidarum) ir viena no graviditātes vēlīnās toksikozes izpausmes formām. Tās izcelsmē galvenā nozīme ir hormonālām un humorālām novirzēm grūtniecības laikā,— virsnierēs aktivējas aldosterona produkcija, bet hipofīzē — vazopresīna produkcija. Pastiprinās Na+ un ūdens reabsorbcija, paaugstinās arteriālais spiediens, un veidojas tūska. Presoro faktoru produkcija un hipertensija pastiprinās arī tad, ja mātes un augļa antigēni ir nesaderīgi, taču grūtniecības nefropātijas patoģenēzē šīs imunoloģiskās novirzes nav galvenās.
Pastiprinātās Na+ un ūdens reabsorbcijas, kā ari arteriālās hipertensijas ietekmē var iestāties eklampsija (eclampsia) ar galvas smadzeņu tūsku un mikrohemorāģijām galvas smadzenēs. Par t. s. akūtās eklamptiskās urēmijas (hipertensīvās encefalopātijas, pseidourēmijas) patoģenēzes galvenajiem mehānismiem uzskata galvas smadzeņu hipoksiju (arteriālās hipertensijas izraisīta arteriolu spazma) un smadzeņu tūsku (aldosterona izraisīta hiperosmolaritāte). Atlieku slāpekļa daudzums asinīs ir normāls. Grūtniecei strauji paaugstinās arteriālais spiediens, rodas stipras galvassāpes, reibonis, nemiers, slikta dūša, vemšana, redzes traucējumi. Pulss parasti ir lēns. Atsevišķu muskuļu fibrilāras kontrakcijas drīz vien aptver gandrīz visu skeleta muskulatūru. Iestājas toniski krampji, elpošanas aizture, bezsamaņa, tam seko klonisko krampju stadija. Lēkmes laikā var rasties asins izplūdumi acs tīklenē un pat tīklenes atslāņošanās (sekas — aklums). Ja rodas asins izplūdums galvas smadzenēs, attīstās paralīze. Dzīvībai bīstams ir centrālās nervu sistēmas bojājums un akūta sirds mazspēja.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru