Ģībonis (gr. syncope — bezspēcīgs) ir īslaicīgs samaņas zudums piepešu galvas smadzeņu asinsapgādes traucējumu rezultātā. Ģīboni var izraisīt, piemēram, stipras emocijas, pārbīlis (ieraugot asinis pārsiešanas laikā), neciešamas sāpes (aknu un nieru kolika), paātrinājums (tāpēc kosmonauts krēslā atrodas pusguļus stāvoklī). Uzskata, ka, darbojoties šiem faktoriem, reflektoriski rodas īslaicīga (parasti dažas minūtes ilga) smadzeņu asinsvadu spazma vai arī tiek traucēts sirds kontrakciju ritms un spēks. Rezultātā tiek traucēta CNS centru asinsapgāde un funkcijas.
Parasti cilvēks noģībst pēkšņi. Nereti pirms samaņas zuduma cietušajam kļūst «tumšs acīs» un «zvana ausīs». Klīniskajā ainā prevalē parasimpātiskās nervu sistēmas paaugstināta tonusa pazīmes — palēnināta elpošana, svīšana, slikta dūša, vemšana. Zīlītes ir šauras. Arteriālais spiediens pazeminās pat līdz 50—60 mm Hg. Pulss ir palēnināts, vāja pildījuma.
Lai uzlabotu smadzeņu asinsapgādi, sniedzot pirmo palīdzību, cietušo novieto guļus un atpogā apkaklīti. Dažkārt izmanto t. s. autotransfūziju — cietušo nogulda ar nolaistu galvu un paceltām kājām. Dažreiz ekstremitātes pat nosaitē, sākot no perifērijas, tādējādi izspiežot no tām asinis. Lai uzlabotu ārējo elpošanu, cietušajam dod ieelpot ožamā spirta tvaikus.
Parasti cilvēks noģībst pēkšņi. Nereti pirms samaņas zuduma cietušajam kļūst «tumšs acīs» un «zvana ausīs». Klīniskajā ainā prevalē parasimpātiskās nervu sistēmas paaugstināta tonusa pazīmes — palēnināta elpošana, svīšana, slikta dūša, vemšana. Zīlītes ir šauras. Arteriālais spiediens pazeminās pat līdz 50—60 mm Hg. Pulss ir palēnināts, vāja pildījuma.
Lai uzlabotu smadzeņu asinsapgādi, sniedzot pirmo palīdzību, cietušo novieto guļus un atpogā apkaklīti. Dažkārt izmanto t. s. autotransfūziju — cietušo nogulda ar nolaistu galvu un paceltām kājām. Dažreiz ekstremitātes pat nosaitē, sākot no perifērijas, tādējādi izspiežot no tām asinis. Lai uzlabotu ārējo elpošanu, cietušajam dod ieelpot ožamā spirta tvaikus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru