Kancerogēna darbība piemīt jonizējošam starojumam, ultravioletajiem stariem, ultraskaņai un, iespējams, arī siltuma enerģijai.
Rentgenstaru un rādija staru kancerogēnā darbība sevišķi izpaudās to izmantošanas sākumā, kad vēl nebija zināma šo staru kaitīgā ietekme. Jonizējošais starojums var izraisīt priekšvēža slimību — rentgendermatītu. Rentgenstaru ietekmē rodas ādas karcinomas, sarkomas, iekšējo orgānu audzēji un asins slimības, it īpaši leikozes. Jau sen pazīstama Snēbergas kalnraču (Vācijā), kuri strādāja ar radioaktīvajām vielām, profesionālā slimība — plaušu vēzis. Leikēmija un kaulu sarkoma samērā bieži ir konstatēta strādniecēm, kuras krāso pulksteņu fosforizējošās ciparnīcas.
Kancerogēni darbojas ne tikai ārējais, bet arī iekšējais jonizējošais starojums. Pēc radioaktīvo izotopu ievadīšanas organismā nereti konstatē dažādas lokalizācijas audzējus (atkarībā no ievadīšanas ceļa). Piemēram, pēc izotopu uzņemšanas peros var rasties kuņģa vai zarnu audzējs, pēc ievadīšanas zem ādas — ādas vai kaulu sarkoma un vēzis, pēc ievadīšanas intratraheāli — trahejas, bronhu vai plaušu audzējs utt. Izšķir osteotropus, hepatotropus, limfotropus un citus izotopus. Piemēram, 90Sr izraisa kaulu audzējus, bet 144Ce — aknu audzējus.
Jonizējošā starojuma kancerogēnā darbība pastiprinās atkārtotas apstarošanas gadījumā, jo tad izpaužas šī starojuma kumulatīvais efekts. Sevišķi bīstama ir jonizējošā starojuma ietekme prenatālajā periodā un agrā bērnībā. Ļaundabīgais audzējs vai leikoze var rasties ilgāku laiku (vairākus mēnešus, pat gadus) pēc apstarošanas. Piemēram, Hirosimas un Nagasaki iedzīvotājiem pēc atombumbas sprādziena ievērojami pieaugusi saslimstība ar leikozi.
Ultravioleto staru kancerogēnā darbība ir daudz vājāka (maksimālais kancerogēnais efekts ir starojumam 2900—3300 Ā viļņu diapazonā). Šie stari absorbējas audu virsējos slāņos, tāpēc to ietekmē attīstās ādas audzēji: cilvēkiem, kas ilgstoši un regulāri ir apstaroti ar UV stariem, ādas vēzi konstatē biežāk. Pret šo starojumu jutīgāki ir cilvēki ar gaišu ādas krāsu.
Jonizējošā radiācija un ultravioletie stari darbojas arī kokancerogēni. Jonizējošā radiācija pastiprina ķīmisko kancerogēnu uzsūkšanos caur ādu, traucē endokrīno regulāciju un vielmaiņas procesus. Ultravioletie stari var veicināt audzēja recidīvu, piemēram, pēc audzēja ekstirpācijas. Šo staru ietekmē var paplašināties asinsvadi un tikt veicināta kaut arī nedaudzo palikušo audzēja šūnu izplatība. Tāpēc onkoloģiskiem slimniekiem brūces ar UV stariem neapstaro.
Rentgenstaru un rādija staru kancerogēnā darbība sevišķi izpaudās to izmantošanas sākumā, kad vēl nebija zināma šo staru kaitīgā ietekme. Jonizējošais starojums var izraisīt priekšvēža slimību — rentgendermatītu. Rentgenstaru ietekmē rodas ādas karcinomas, sarkomas, iekšējo orgānu audzēji un asins slimības, it īpaši leikozes. Jau sen pazīstama Snēbergas kalnraču (Vācijā), kuri strādāja ar radioaktīvajām vielām, profesionālā slimība — plaušu vēzis. Leikēmija un kaulu sarkoma samērā bieži ir konstatēta strādniecēm, kuras krāso pulksteņu fosforizējošās ciparnīcas.
Kancerogēni darbojas ne tikai ārējais, bet arī iekšējais jonizējošais starojums. Pēc radioaktīvo izotopu ievadīšanas organismā nereti konstatē dažādas lokalizācijas audzējus (atkarībā no ievadīšanas ceļa). Piemēram, pēc izotopu uzņemšanas peros var rasties kuņģa vai zarnu audzējs, pēc ievadīšanas zem ādas — ādas vai kaulu sarkoma un vēzis, pēc ievadīšanas intratraheāli — trahejas, bronhu vai plaušu audzējs utt. Izšķir osteotropus, hepatotropus, limfotropus un citus izotopus. Piemēram, 90Sr izraisa kaulu audzējus, bet 144Ce — aknu audzējus.
Jonizējošā starojuma kancerogēnā darbība pastiprinās atkārtotas apstarošanas gadījumā, jo tad izpaužas šī starojuma kumulatīvais efekts. Sevišķi bīstama ir jonizējošā starojuma ietekme prenatālajā periodā un agrā bērnībā. Ļaundabīgais audzējs vai leikoze var rasties ilgāku laiku (vairākus mēnešus, pat gadus) pēc apstarošanas. Piemēram, Hirosimas un Nagasaki iedzīvotājiem pēc atombumbas sprādziena ievērojami pieaugusi saslimstība ar leikozi.
Ultravioleto staru kancerogēnā darbība ir daudz vājāka (maksimālais kancerogēnais efekts ir starojumam 2900—3300 Ā viļņu diapazonā). Šie stari absorbējas audu virsējos slāņos, tāpēc to ietekmē attīstās ādas audzēji: cilvēkiem, kas ilgstoši un regulāri ir apstaroti ar UV stariem, ādas vēzi konstatē biežāk. Pret šo starojumu jutīgāki ir cilvēki ar gaišu ādas krāsu.
Jonizējošā radiācija un ultravioletie stari darbojas arī kokancerogēni. Jonizējošā radiācija pastiprina ķīmisko kancerogēnu uzsūkšanos caur ādu, traucē endokrīno regulāciju un vielmaiņas procesus. Ultravioletie stari var veicināt audzēja recidīvu, piemēram, pēc audzēja ekstirpācijas. Šo staru ietekmē var paplašināties asinsvadi un tikt veicināta kaut arī nedaudzo palikušo audzēja šūnu izplatība. Tāpēc onkoloģiskiem slimniekiem brūces ar UV stariem neapstaro.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru