Drudzi izraisa jebkura infekcioza vai neinfekcioza pirogēna viela. Ja ķermeņa temperatūras paaugstināšanos izraisa nevis pirogēnas vielas, bet gan citi eksogēni vai endogēni faktori, pareizi būtu runāt par drudzim līdzīgām reakcijām.
Infekciozo drudzi izraisa eksogēnās pirogēnās vielas, kas atrodas baktērijās, vīrusos un sēnēs, šo infekcijas ierosinātāju dzīvības un bojāejas produkti, kā arī infekcijas gaitā atbrīvojušās endogēnās pirogēnās vielas. Taču eksogēni un endogēni faktori (operācija, trauma, asinsizplūdums, autohemoterapija, infarkts, alerģisks audu bojājums, audzējs) var izraisīt arī aseptisku audu bojājumu. Ķermeņa temperatūra var paaugstināties, piemēram, pēc apdeguma vai svešu olbaltumvielu parenterālas ievadīšanas (parenterālā barošana). Agrāk šādos gadījumos runāja par neinfekciozo drudzi, bet šis nosaukums nav precīzs. Par drudzi var saukt tikai to temperatūras paaugstināšanos, ko izraisa pirogēnās vielas. Piemēram, pēc hipertoniskā nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas attīstās t. s. sāls drudzis. Par tā iemeslu uzskata asins šūnu un organisma audu bojājumu, kura rezultātā rodas endogēnās pirogēnās vielas un tiek kairināti nervu receptori.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanos vēl izraisa neirogēnie faktori (sāpes, psihoemocionāla spriedze, psihiskas slimības), hormonālie faktori (adrenalīna pārprodukcija feohromocitomas slimniekiem, tiroksīna pārprodukcija tireotoksikozes slimniekiem), farmakoterapeitiskie līdzekji (fenamīns, strihnīns) un citi faktori. Ķermeņa temperatūra paaugstinās arī pēc intravenozas eļļas emulsiju ievadīšanas: organisms taukus viegli izmanto un rezultātā aktivējas oksidācijas procesi. Temperatūra paaugstinās fiziskas slodzes un menstruāciju laikā, kā arī, ja mehāniski, elektriski un citi faktori tieši iedarbojas uz CNS.
Neinfekciozie faktori atšķirībā no pirogēnajam vielām parasti neizraisa visu drudzim raksturīgo termoregulācijas pārskaņošanos, bet ietekmē termoregulācijas aparāta atsevišķus locekļus: smadzeņu garozu, simpātisko nervu sistēmu, muskulatūras tonusu, audu vielmaiņu. Centrāla, perifēra vai jaukta mehānisma temperatūras paaugstināšanās šajos gadījumos ir tikai blakusparādība, nevis termoregulatorisko pārmaiņu simptoms. Organisma temperatūras homeostāzes līmenis (tāda ķermeņa temperatūra, kad netiek ievērojami aktivēta ne siltuma producēšana, ne atdeve) drudzim līdzīgo reakciju gadījumos parasti nemainās, tāpēc šī drudža ierosinātājus neuzskata par īstām pirogēnām vielām.
Infekciozo drudzi izraisa eksogēnās pirogēnās vielas, kas atrodas baktērijās, vīrusos un sēnēs, šo infekcijas ierosinātāju dzīvības un bojāejas produkti, kā arī infekcijas gaitā atbrīvojušās endogēnās pirogēnās vielas. Taču eksogēni un endogēni faktori (operācija, trauma, asinsizplūdums, autohemoterapija, infarkts, alerģisks audu bojājums, audzējs) var izraisīt arī aseptisku audu bojājumu. Ķermeņa temperatūra var paaugstināties, piemēram, pēc apdeguma vai svešu olbaltumvielu parenterālas ievadīšanas (parenterālā barošana). Agrāk šādos gadījumos runāja par neinfekciozo drudzi, bet šis nosaukums nav precīzs. Par drudzi var saukt tikai to temperatūras paaugstināšanos, ko izraisa pirogēnās vielas. Piemēram, pēc hipertoniskā nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas attīstās t. s. sāls drudzis. Par tā iemeslu uzskata asins šūnu un organisma audu bojājumu, kura rezultātā rodas endogēnās pirogēnās vielas un tiek kairināti nervu receptori.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanos vēl izraisa neirogēnie faktori (sāpes, psihoemocionāla spriedze, psihiskas slimības), hormonālie faktori (adrenalīna pārprodukcija feohromocitomas slimniekiem, tiroksīna pārprodukcija tireotoksikozes slimniekiem), farmakoterapeitiskie līdzekji (fenamīns, strihnīns) un citi faktori. Ķermeņa temperatūra paaugstinās arī pēc intravenozas eļļas emulsiju ievadīšanas: organisms taukus viegli izmanto un rezultātā aktivējas oksidācijas procesi. Temperatūra paaugstinās fiziskas slodzes un menstruāciju laikā, kā arī, ja mehāniski, elektriski un citi faktori tieši iedarbojas uz CNS.
Neinfekciozie faktori atšķirībā no pirogēnajam vielām parasti neizraisa visu drudzim raksturīgo termoregulācijas pārskaņošanos, bet ietekmē termoregulācijas aparāta atsevišķus locekļus: smadzeņu garozu, simpātisko nervu sistēmu, muskulatūras tonusu, audu vielmaiņu. Centrāla, perifēra vai jaukta mehānisma temperatūras paaugstināšanās šajos gadījumos ir tikai blakusparādība, nevis termoregulatorisko pārmaiņu simptoms. Organisma temperatūras homeostāzes līmenis (tāda ķermeņa temperatūra, kad netiek ievērojami aktivēta ne siltuma producēšana, ne atdeve) drudzim līdzīgo reakciju gadījumos parasti nemainās, tāpēc šī drudža ierosinātājus neuzskata par īstām pirogēnām vielām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru