Līdz pagājušā gadsimta vidum valdīja uzskats, ka temperatūras paaugstināšanās drudža gadījumā izskaidrojama ar oksidācijas procesu pastiprināšanos. Tomēr izrādījās, ka gāzu apmaiņa un termoprodukcija organismā nebūt nav tik ievērojama, lai izraisītu temperatūras paaugstināšanos. Vēlāk konstatēja, ka gāzu apmaiņa pieaug pirms temperatūras celšanās un ir paaugstināta temperatūras celšanās laikā, bet krietnu laika sprīdi pirms temperatūras maksimuma tā sāk samazināties un drudža kulminācijā var pat tuvoties normai. Siltuma produkcija drudža laikā nepārsniedz 50—60% no sākuma līmeņa, un tas nav daudz: mērena muskuļu darba laikā siltuma produkcija pieaug par 100—200% un vairāk, bet intensīvas siltuma atdošanas rezultātā ķermeņa temperatūra vērā ņemami nepaaugstinās.
Drudzim raksturīga ierobežota siltuma atdeve, tāpēc prevalē siltuma producēšana un siltums uz laiku tiek aizturēts organismā.
Termoreceptori. Informāciju par ķermeņa temperatūru termoregulācijas centri saņem no divu veidu receptoriem: 1) no perifēriskajiem termoreceptoriem — virspusējiem (cilvēkam zem epidermas atsevišķi ir izvietoti aukstuma un siltuma receptori) un dziļajiem (skeleta muskulatūrā, iekšējos orgānos) un 2) no centrālajiem termoreceptoriem (galvas un muguras smadzenēs).
Drudža rašanās ir atkarīga arī no termoreceptoru kairinātāju stipruma un iedarbības vietas. Ja uz termoreceptoriem darbojas adekvāti aukstuma un siltuma kairinātāji, drudzis nerodas. Vairāku refleksogēno zonu nespecifiska (mehāniska, ķīmiska) kairinājuma sekas ir dažādas, pat pilnīgi pretējas. Piemēram, pēc peritoneja un nieres garozas audu kairinājuma ķermeņa temperatūra nereti pazeminās, bet akūtas nierakmeņu vai žultsakmeņu lēkmes laikā rodas tipiska drudža reakcija.
Eksperimentāli ir pierādīts, ka tā apvidus deaferentācija, kurā ievadītas pirogēnas vielas, stipri palēnina drudža attīstību, tomēr pilnīgi to nelikvidē. Tas liecina, ka pirogēnās vielas uz termoregulācijas centriem darbojas ne tikai reflektoriski, bet ari tieši — humorālā ceļā.
Termoregulācijas centri. Galvas un muguras smadzeņu termoregulācijas centrus mūsdienās uzskata par funkcionāli vienotu termoregulācijas sistēmu, kurai ir daudz informācijas ievades ceļu un sarežģīta informācijas apstrādes sistēma un novadīšanas sistēma uz efektoriem.
Termoregulācijas centri atrodas galvas smadzeņu garozā, vidussmadzenēs, hipotalāmā un muguras smadzeņu augšējā daļā. Drudža reakcija ir cieši saistīta ar šo centru funkcionālo stāvokli. Par to liecina ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, ja termoregulācijas centri ir uzbudināti, — sāpju, hipnozes, vairāku psihisku slimību gadījumā, studentiem eksāmenu laikā, oratoriem, aktieriem u. c. Pēdējos gadījumos runā par t. s. emocionālo hipertermiju jeb neirogēno drudzi. Histērijas lēkmes laikā ķermeņa temperatūra var paaugstināties pat līdz 43°C. Eksperimentā ar suņiem paaugstinātu ķermeņa temperatūru izdodas panākt ar nosacījuma refleksu uz indiferentu signālu, kuru pirms tam vairāk nekā 10 reizes kombinē ar baktēriju kultūras ievadīšanu.
Par smadzeņu garozas nozīmi liecina to farmakoloģisko preparātu ietekme uz drudzi, kas maina uzbudinājuma un kavēšanas attiecību smadzeņu garozā. Piemēram, kofeīns veicina temperatūras paaugstināšanos, bet nātrija bromīds to kavē. Drudža reakcija stipri samazinās ari dziļā ētera narkozē, kad kavēšanas procesi izplatās ne tikai garozā, bet arī zemgarozas centros. Tomēr eksperimentos ar dekortikāciju ir pierādīts, ka drudzis var rasties arī bez smadzeņu garozas līdzdalības. Dažkārt pēc dekortikācijas drudža reakcija ir pat izteiktāka.
Hipotalamu uzskata par galveno automatisko termoregulācijas centru. Siltuma un aukstuma termojutīgie neironi — centra receptīvā zona — galvenokārt atrodas hipotalāma priekšējā daļā (regio supraoptica et praeoptica). Jo šo rajonu lokāli silda vai atdzesē, rodas tādas pašas siltuma producēšanas un atdošanas izmaiņas, kādas iestājas, siltumam un aukstumam vispārēji iedarbojoties uz organismu.
Tagad uzskata, ka termoregulācijas centrs hipotalāma priekšējā daļā sastāv no termojutīgās daļas un temperatūru uzturošās daļas (punkta). Termojutīgā daļa sniedz uzturošajam punktam informāciju par asins temperatūru konkrētajā brīdī, bet temperatūru uzturošā punkta neironi, regulējot siltuma producēšanu un atdošanu, uztur asins temperatūru vajadzīgā līmenī. Ja asins temperatūra ir zemāka par normu, siltuma producēšanas centrs tiek aktivēts, bet siltuma atdeves centrs — kavēts. Un otrādi, ja asins temperatūra pārsniedz normu, siltuma producēšanas centrs tiek kavēts, bet siltuma atdeves centrs — aktivēts.
Endogēnās pirogēnās vielas aktivē prostaglandīnsintetāzi hipotalāma priekšējā daļā un pastiprina E| un E2 prostaglandīnu veidošanos. To ietekmē mainās termoregulācijas centra reakcija uz asins temperatūru — normāla temperatūra tiek uztverta kā pazemināta. Rezultātā drudža slimniekam aktivizējas siltuma producēšanas centrs, bet siltuma atdeves centrs tiek kavēts. Temperatūras homeostāze paaugstinās.
Hipotalāma vidējās un mugurējās daļas kodolos notiek signālu pārslēgšanās uz efektoriem. Mugurējās un daļēji arī vidējās hipotalāma daļas kodolu uzbudinājuma rezultātā pastiprinās eferentā impulsācija
1) pa simpātiskās nervu sistēmas adrenerģiskajām šķiedrām (muskulatūrā, kuņģa un zarnu traktā un aknās pastiprinās oksidācijas procesi, sašaurinās perifērie asinsvadi, tiek kavēta sviedru izdale),
2) pa somatiskajām nervu šķiedrām (paaugstinās muskulatūras tonuss, attīstās trīce).
Rezultātā organismā pastiprinās siltuma producēšana un aizture. Ķermeņa temperatūra paaugstinās.
Hipotalāma priekšējās daļas kodolu uzbudinājuma rezultātā pastiprinās eferentā impulsācija
1) pa parasimpātiskajām nervu šķiedrām (paplašinās asinsvadi),
2) pa simpātiskās nervu sistēmas holīnerģiskajām šķiedrām (pastiprinās svīšana),
3) pa somatiskajiem nerviem, kas inervē elpošanas muskulatūru (pieaug elpošanas frekvence).
Rezultātā pastiprinās siltuma atdeve, kas raksturīga drudža temperatūras krituma stadijai.
Eferenlie impulsi no termoregulācijas centra pa galvas smadzeņu stumbru, muguras smadzenēm, simpātiskajiem, parasimpātiskajiem un somatiskajiem nerviem nonāk līdz efektoriem (muskulatūra, aknas, kuņģa un zarnu trakts, virsnieres, asinsvadi, sviedru dziedzeri), kas piedalās siltuma producēšanā un atdošanā.
Endokrīnās sistēmas nozīme. Endokrīnās sistēmas funkcionālais stāvoklis ietekmē vielmaiņas procesus, CNS un maina termoregulācijas centru jutību pret pirogēnajām vielām. Piemēram, vairogdziedzera tiroksīns pastiprina bioloģiskās oksidācijas procesus. Tas arī pieder pie t. s. atvienotājiem — tiroksīns atvieno bioloģisko oksidāciju no oksidatīvās fosforilēšanās, tādējādi, izjaucot veselam organismam raksturigo līdzsvaru starp šiem procesiem. Tiroksīna darbības rezultātā enerģija vairs neuzkrājas ATF veidā, lai tiktu izmantota muskulatūras darbam, sekrēcijai un citiem procesiem, bet gan atbrīvojas kā t. s. primārais siltums. Tāpēc tireotoksikozes slimniekiem pastāvīgi ir nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sakarā ar termoregu-lācijas centru paaugstinātu jutību pret pirogēnajām vielām šiem slimniekiem drudzis attīstās straujāk, ar lielāku temperatūras pacēlumu. Turpretī slimniekiem ar hipofīzes priekšējās daļas vai vairogdziedzera hipofunkciju (miksedēma) ķermeņa temperatūra drudža laikā paaugstinās mazāk. Uzskata, ka tas ir saistīts ar termoregulācijas centru uzbudināmības pazemināšanos un siltuma producēšanas mehānismu traucējumiem. Ja miksedēmas slimniekam ievada vairogdziedzera hormonus, drudža intensitāte pieaug.
Glikokortikoīdi kavē drudža attīstību, domājams, savas pretiekaisuma darbības dēļ. Feohromocitomas slimniekiem pastiprināti tiek producēts adrenalīns un tā iedarbības rezultātā muskulatūrā un aknās aktivējas bioloģiskās oksidācijas procesi. Vienlaikus sašaurinās perifērie asinsvadi un samazinās siltuma atdeve. Uzskata, ka kateholamīni darbojas arī uz hipotalāma mugurējo daļu un izraisa ķermeņa temperatūras paaugstināšanos.
Endogēnās pirogēnās vielas veidojas ari sievietes dzimumhormonu ietekmē.
Sarežģītās termoregulācijas sistēmas pamatfunkcija ir organisma temperatūras homeostāzes nodrošināšana. Drudža slimniekam pirogēno vielu ietekmē organisma temperatūra paaugstinās. Termoregulācijas centri aktivē siltuma produkcijas palielināšanos un atdeves samazināšanos efektorajās sistēmās. Pēc tam, kad ķermeņa temperatūra sasniedz jaunu, augstāku līmeni, siltuma producēšana un atdošana atkal līdzsvarojas. Pēc pirogēno vielu darbības izbeigšanās organisma temperatūra pakāpeniski normalizējas.
Drudža slimnieka ķermeņa temperatūras paaugstināšanās mehānisma vadošie locekli shematiski attēloti 59. attēlā.
Jāpiebilst, ka dažu infekcijas slimību gadījumā iespējams arī citāds mehānisms. Piemēram, stafilokoku toksīns, līdzīgi tiroksīnam, atvieno oksidatīvo fosforilēšanos no bioloģiskās oksidācijas, un rezultātā rodas brīvais (primārais) siltums.
Drudzim raksturīga ierobežota siltuma atdeve, tāpēc prevalē siltuma producēšana un siltums uz laiku tiek aizturēts organismā.
Termoreceptori. Informāciju par ķermeņa temperatūru termoregulācijas centri saņem no divu veidu receptoriem: 1) no perifēriskajiem termoreceptoriem — virspusējiem (cilvēkam zem epidermas atsevišķi ir izvietoti aukstuma un siltuma receptori) un dziļajiem (skeleta muskulatūrā, iekšējos orgānos) un 2) no centrālajiem termoreceptoriem (galvas un muguras smadzenēs).
Drudža rašanās ir atkarīga arī no termoreceptoru kairinātāju stipruma un iedarbības vietas. Ja uz termoreceptoriem darbojas adekvāti aukstuma un siltuma kairinātāji, drudzis nerodas. Vairāku refleksogēno zonu nespecifiska (mehāniska, ķīmiska) kairinājuma sekas ir dažādas, pat pilnīgi pretējas. Piemēram, pēc peritoneja un nieres garozas audu kairinājuma ķermeņa temperatūra nereti pazeminās, bet akūtas nierakmeņu vai žultsakmeņu lēkmes laikā rodas tipiska drudža reakcija.
Eksperimentāli ir pierādīts, ka tā apvidus deaferentācija, kurā ievadītas pirogēnas vielas, stipri palēnina drudža attīstību, tomēr pilnīgi to nelikvidē. Tas liecina, ka pirogēnās vielas uz termoregulācijas centriem darbojas ne tikai reflektoriski, bet ari tieši — humorālā ceļā.
Termoregulācijas centri. Galvas un muguras smadzeņu termoregulācijas centrus mūsdienās uzskata par funkcionāli vienotu termoregulācijas sistēmu, kurai ir daudz informācijas ievades ceļu un sarežģīta informācijas apstrādes sistēma un novadīšanas sistēma uz efektoriem.
Termoregulācijas centri atrodas galvas smadzeņu garozā, vidussmadzenēs, hipotalāmā un muguras smadzeņu augšējā daļā. Drudža reakcija ir cieši saistīta ar šo centru funkcionālo stāvokli. Par to liecina ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, ja termoregulācijas centri ir uzbudināti, — sāpju, hipnozes, vairāku psihisku slimību gadījumā, studentiem eksāmenu laikā, oratoriem, aktieriem u. c. Pēdējos gadījumos runā par t. s. emocionālo hipertermiju jeb neirogēno drudzi. Histērijas lēkmes laikā ķermeņa temperatūra var paaugstināties pat līdz 43°C. Eksperimentā ar suņiem paaugstinātu ķermeņa temperatūru izdodas panākt ar nosacījuma refleksu uz indiferentu signālu, kuru pirms tam vairāk nekā 10 reizes kombinē ar baktēriju kultūras ievadīšanu.
Par smadzeņu garozas nozīmi liecina to farmakoloģisko preparātu ietekme uz drudzi, kas maina uzbudinājuma un kavēšanas attiecību smadzeņu garozā. Piemēram, kofeīns veicina temperatūras paaugstināšanos, bet nātrija bromīds to kavē. Drudža reakcija stipri samazinās ari dziļā ētera narkozē, kad kavēšanas procesi izplatās ne tikai garozā, bet arī zemgarozas centros. Tomēr eksperimentos ar dekortikāciju ir pierādīts, ka drudzis var rasties arī bez smadzeņu garozas līdzdalības. Dažkārt pēc dekortikācijas drudža reakcija ir pat izteiktāka.
Hipotalamu uzskata par galveno automatisko termoregulācijas centru. Siltuma un aukstuma termojutīgie neironi — centra receptīvā zona — galvenokārt atrodas hipotalāma priekšējā daļā (regio supraoptica et praeoptica). Jo šo rajonu lokāli silda vai atdzesē, rodas tādas pašas siltuma producēšanas un atdošanas izmaiņas, kādas iestājas, siltumam un aukstumam vispārēji iedarbojoties uz organismu.
Tagad uzskata, ka termoregulācijas centrs hipotalāma priekšējā daļā sastāv no termojutīgās daļas un temperatūru uzturošās daļas (punkta). Termojutīgā daļa sniedz uzturošajam punktam informāciju par asins temperatūru konkrētajā brīdī, bet temperatūru uzturošā punkta neironi, regulējot siltuma producēšanu un atdošanu, uztur asins temperatūru vajadzīgā līmenī. Ja asins temperatūra ir zemāka par normu, siltuma producēšanas centrs tiek aktivēts, bet siltuma atdeves centrs — kavēts. Un otrādi, ja asins temperatūra pārsniedz normu, siltuma producēšanas centrs tiek kavēts, bet siltuma atdeves centrs — aktivēts.
Endogēnās pirogēnās vielas aktivē prostaglandīnsintetāzi hipotalāma priekšējā daļā un pastiprina E| un E2 prostaglandīnu veidošanos. To ietekmē mainās termoregulācijas centra reakcija uz asins temperatūru — normāla temperatūra tiek uztverta kā pazemināta. Rezultātā drudža slimniekam aktivizējas siltuma producēšanas centrs, bet siltuma atdeves centrs tiek kavēts. Temperatūras homeostāze paaugstinās.
Hipotalāma vidējās un mugurējās daļas kodolos notiek signālu pārslēgšanās uz efektoriem. Mugurējās un daļēji arī vidējās hipotalāma daļas kodolu uzbudinājuma rezultātā pastiprinās eferentā impulsācija
1) pa simpātiskās nervu sistēmas adrenerģiskajām šķiedrām (muskulatūrā, kuņģa un zarnu traktā un aknās pastiprinās oksidācijas procesi, sašaurinās perifērie asinsvadi, tiek kavēta sviedru izdale),
2) pa somatiskajām nervu šķiedrām (paaugstinās muskulatūras tonuss, attīstās trīce).
Rezultātā organismā pastiprinās siltuma producēšana un aizture. Ķermeņa temperatūra paaugstinās.
Hipotalāma priekšējās daļas kodolu uzbudinājuma rezultātā pastiprinās eferentā impulsācija
1) pa parasimpātiskajām nervu šķiedrām (paplašinās asinsvadi),
2) pa simpātiskās nervu sistēmas holīnerģiskajām šķiedrām (pastiprinās svīšana),
3) pa somatiskajiem nerviem, kas inervē elpošanas muskulatūru (pieaug elpošanas frekvence).
Rezultātā pastiprinās siltuma atdeve, kas raksturīga drudža temperatūras krituma stadijai.
Eferenlie impulsi no termoregulācijas centra pa galvas smadzeņu stumbru, muguras smadzenēm, simpātiskajiem, parasimpātiskajiem un somatiskajiem nerviem nonāk līdz efektoriem (muskulatūra, aknas, kuņģa un zarnu trakts, virsnieres, asinsvadi, sviedru dziedzeri), kas piedalās siltuma producēšanā un atdošanā.
Endokrīnās sistēmas nozīme. Endokrīnās sistēmas funkcionālais stāvoklis ietekmē vielmaiņas procesus, CNS un maina termoregulācijas centru jutību pret pirogēnajām vielām. Piemēram, vairogdziedzera tiroksīns pastiprina bioloģiskās oksidācijas procesus. Tas arī pieder pie t. s. atvienotājiem — tiroksīns atvieno bioloģisko oksidāciju no oksidatīvās fosforilēšanās, tādējādi, izjaucot veselam organismam raksturigo līdzsvaru starp šiem procesiem. Tiroksīna darbības rezultātā enerģija vairs neuzkrājas ATF veidā, lai tiktu izmantota muskulatūras darbam, sekrēcijai un citiem procesiem, bet gan atbrīvojas kā t. s. primārais siltums. Tāpēc tireotoksikozes slimniekiem pastāvīgi ir nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sakarā ar termoregu-lācijas centru paaugstinātu jutību pret pirogēnajām vielām šiem slimniekiem drudzis attīstās straujāk, ar lielāku temperatūras pacēlumu. Turpretī slimniekiem ar hipofīzes priekšējās daļas vai vairogdziedzera hipofunkciju (miksedēma) ķermeņa temperatūra drudža laikā paaugstinās mazāk. Uzskata, ka tas ir saistīts ar termoregulācijas centru uzbudināmības pazemināšanos un siltuma producēšanas mehānismu traucējumiem. Ja miksedēmas slimniekam ievada vairogdziedzera hormonus, drudža intensitāte pieaug.
Glikokortikoīdi kavē drudža attīstību, domājams, savas pretiekaisuma darbības dēļ. Feohromocitomas slimniekiem pastiprināti tiek producēts adrenalīns un tā iedarbības rezultātā muskulatūrā un aknās aktivējas bioloģiskās oksidācijas procesi. Vienlaikus sašaurinās perifērie asinsvadi un samazinās siltuma atdeve. Uzskata, ka kateholamīni darbojas arī uz hipotalāma mugurējo daļu un izraisa ķermeņa temperatūras paaugstināšanos.
Endogēnās pirogēnās vielas veidojas ari sievietes dzimumhormonu ietekmē.
Sarežģītās termoregulācijas sistēmas pamatfunkcija ir organisma temperatūras homeostāzes nodrošināšana. Drudža slimniekam pirogēno vielu ietekmē organisma temperatūra paaugstinās. Termoregulācijas centri aktivē siltuma produkcijas palielināšanos un atdeves samazināšanos efektorajās sistēmās. Pēc tam, kad ķermeņa temperatūra sasniedz jaunu, augstāku līmeni, siltuma producēšana un atdošana atkal līdzsvarojas. Pēc pirogēno vielu darbības izbeigšanās organisma temperatūra pakāpeniski normalizējas.
Drudža slimnieka ķermeņa temperatūras paaugstināšanās mehānisma vadošie locekli shematiski attēloti 59. attēlā.
Jāpiebilst, ka dažu infekcijas slimību gadījumā iespējams arī citāds mehānisms. Piemēram, stafilokoku toksīns, līdzīgi tiroksīnam, atvieno oksidatīvo fosforilēšanos no bioloģiskās oksidācijas, un rezultātā rodas brīvais (primārais) siltums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru