Drudža terapijas principi. Tā kā drudzis ir organisma aizsargreakcija, katra ķermeņa temperatūras paaugstināšanās drudža slimniekam nav jāārstē. Ja temperatūra pārsniedz 38°C, kā arī bērniem no 6 mēnešu līdz 5 gadu vecumam drudzis var izraisīt nervu sistēmas un sirds-asinsvadu sistēmas funkciju traucējumus, krampjus un citas parādības. Šajos gadījumos nepieciešama etioloģiska. piemēram, antibakteriāla, kā arī patoģenētiska un simptomātiska ārstēšana.
Lai atjaunotu termoregulācijas centra temperatūru uzturošās daļas funkciju, kuras traucējumus izraisījušas endogēnās pirogēnās vielas kopā ar prostaglandīniem, lieto acetilsalicilskābi, kas bloķē prostaglandīnsintetāzi. Kortiokosteroīdi kavē iekaisuma attīstību, inhibējot endogēno pirogēno vielu un prostaglandlnu veidošanos termoregulācijas centros. Acetilsalicilskābes un kortikosteroldu izmantošanu kvalificē kā patoģenētisku terapiju.
Augsta drudža gadījumos kompleksā ar etioloģisku un patoģenētisku terapiju izmanto ārīga aukstuma ietekmi (noberzēšanu ar aukstu ūdeni, aukstas aplikācijas).
Drudža un hipertermijas izmantošana terapijā. Odesas ārsts A. Rozenblūms bija pirmais, kurš sifilisa slimnieku ārstēšanā izmantoja inficēšanu ar atgriezeniskā tīfa ierosinātāju, jo šī infekcijas slimība noris ar izteiktu drudzi *(8 slimniekiem no 12 viņš novēroja ievērojamu uzlabošanos).
Mūsdienās hronisku slimību ārstēšanā izmanto paaugstinātas ķermeņa temperatūras labvēlīgo ietekmi (šajā gadījumā aktivizējas mononukleāro makrofāgu sistēma). Terapijā lieto rūpīgi attīrītus pirogēno vielu preparātus (pirogenāls, pireksāls, piromēns). Šie preparāti, ievadīti intravenozi vai intramuskulāri, cilvēkam ir aktīvi devā ap 1 g/kg. Vēl izmanto drudzi, kas rodas pēc olbaltumvielu ievadīšanas organismā, — intramuskulāri ievada sterilu pienu (laktoterapija) vai paša pacienta asinis (autohemoterapija). Pēdējā gadījumā mononukleāro makrofāgu sistēmu aktivē hematomas eritrocītu sabrukšanas produkti.
Piroterapiju kopā ar specifisko ārstēšanu efektīvi izmanto daudzu slimību terapijā. Tās ir, piemēram, reimatiskais un nespecifiskais poliartrīts, ādas slimības (ekzēma, furunkuloze), gonoreja, sifiliss, rētu kontraktūras, trofiskās čūlas, poliomielīts, muguras smadzeņu un perifēro nervu traumatisks bojājums (piroterapija kavē glijas kolagēno rētu veidošanos). Jādomā, ka sifilisa gadījumā piroterapija ir efektīva arī tāpēc, ka slimības vēlās stadijās izraisītājs lokalizējas galvas smadzenēs, kur hematoencefāliskā barjera ierobežo medikamentu un antivielu piekļūšanu. Nieru hipertensijas gadījumā drudzis pastiprina nieru asinsapgādi un tādējādi veicina arteriālā spiediena pazemināšanos. - •
Organisma vispārējo hipertermiju un arī audzēja apvidus vietēju hipertermiju mūsdienās izmanto, lai pastiprinātu ķīmijterapijas un staru terapijas efektivitāti ļaundabīgo audzēju ārstēšanā.
Lai atjaunotu termoregulācijas centra temperatūru uzturošās daļas funkciju, kuras traucējumus izraisījušas endogēnās pirogēnās vielas kopā ar prostaglandīniem, lieto acetilsalicilskābi, kas bloķē prostaglandīnsintetāzi. Kortiokosteroīdi kavē iekaisuma attīstību, inhibējot endogēno pirogēno vielu un prostaglandlnu veidošanos termoregulācijas centros. Acetilsalicilskābes un kortikosteroldu izmantošanu kvalificē kā patoģenētisku terapiju.
Augsta drudža gadījumos kompleksā ar etioloģisku un patoģenētisku terapiju izmanto ārīga aukstuma ietekmi (noberzēšanu ar aukstu ūdeni, aukstas aplikācijas).
Drudža un hipertermijas izmantošana terapijā. Odesas ārsts A. Rozenblūms bija pirmais, kurš sifilisa slimnieku ārstēšanā izmantoja inficēšanu ar atgriezeniskā tīfa ierosinātāju, jo šī infekcijas slimība noris ar izteiktu drudzi *(8 slimniekiem no 12 viņš novēroja ievērojamu uzlabošanos).
Mūsdienās hronisku slimību ārstēšanā izmanto paaugstinātas ķermeņa temperatūras labvēlīgo ietekmi (šajā gadījumā aktivizējas mononukleāro makrofāgu sistēma). Terapijā lieto rūpīgi attīrītus pirogēno vielu preparātus (pirogenāls, pireksāls, piromēns). Šie preparāti, ievadīti intravenozi vai intramuskulāri, cilvēkam ir aktīvi devā ap 1 g/kg. Vēl izmanto drudzi, kas rodas pēc olbaltumvielu ievadīšanas organismā, — intramuskulāri ievada sterilu pienu (laktoterapija) vai paša pacienta asinis (autohemoterapija). Pēdējā gadījumā mononukleāro makrofāgu sistēmu aktivē hematomas eritrocītu sabrukšanas produkti.
Piroterapiju kopā ar specifisko ārstēšanu efektīvi izmanto daudzu slimību terapijā. Tās ir, piemēram, reimatiskais un nespecifiskais poliartrīts, ādas slimības (ekzēma, furunkuloze), gonoreja, sifiliss, rētu kontraktūras, trofiskās čūlas, poliomielīts, muguras smadzeņu un perifēro nervu traumatisks bojājums (piroterapija kavē glijas kolagēno rētu veidošanos). Jādomā, ka sifilisa gadījumā piroterapija ir efektīva arī tāpēc, ka slimības vēlās stadijās izraisītājs lokalizējas galvas smadzenēs, kur hematoencefāliskā barjera ierobežo medikamentu un antivielu piekļūšanu. Nieru hipertensijas gadījumā drudzis pastiprina nieru asinsapgādi un tādējādi veicina arteriālā spiediena pazemināšanos. - •
Organisma vispārējo hipertermiju un arī audzēja apvidus vietēju hipertermiju mūsdienās izmanto, lai pastiprinātu ķīmijterapijas un staru terapijas efektivitāti ļaundabīgo audzēju ārstēšanā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru