Citotoksiskās reakcijas izraisa antigēns, kas ir organisma šūnas daļa, vai arī brīvs antigēns, kurš cieši piesaistījies šūnas membrānai. Imūnkompetentajā sistēmā veidojas IgG vai IgM tipa antivielas. Sīs cirkulējošās antivielas ar šūnu antigēnu mijiedarbojas uz šūnu virsmas. Antigēna reakcija ar IgM vienmēr aktivē komplementu, jo makrofāgiem nav reeeptoru pret IgM. Reakcija ar IgG var notikt bez komplementa līdzdalības, jo fagocītiem ir receptori pret IgC Fc fragmentu.
Ar makrofāga fagocitārās aktivitātes un komplementa sistēmas palīdzību komplekss «šūnas antigēns citotoksīni» izraisa tiecamšūnas līzi. So procesu realizē lizosomu enzīmi, kurus kompleksa aktivētais makrofāgs ievada tiecamšūnā. Pēc tam makrofāgs «nosviež» tiecamšūnu un stājas kontaktā ar citu tiecamšūnu.
Komplementa C3 komponents izraisa leikocītu hemotaksi. Turklāt arī komplementa sistēma darbojas citotoksiski. Sīs sistēmas terminālās olbaltumvielas, reaģējot cita ar citu, iespiežas tiecamšūnas membrānas lipīdu dubultajā slānī, veido transmembrānu ejas un bojā šūnu. Antigēna un citotoksīnu komplekss ir arī mērķis Tk šūnu darbībai.
Klīniski ļoti svarīgas ir citotoksiskās reakcijas pret cilvēka eritrocītiem un rēzus antigēnu. Bioloģiskās nesaderības reakciju pret svešiem eritrocītiem sauc par izoimāno reakciju, bet pret saviem eritrocītiem — par auto imūno reakciju. Pie autoimūnajām reakcijām pieder arī haptēnu hemolītiskā anēmija: medikaments, piemēram, penicilīns, veido stabilu saikni ar eritrocītu membrānu url izraisa citotoksisko antivielu veidošanos. Līdzīgs mehānisms ir arī haptēnu un autoimūnajai leikocitopēnijai un trombocitopēņijai.
Ja rēzus negatīvai sievietei ir atkārtota grūtniecība ar rēzus pozitīvu augli, tad bērnam, darbojoties citotoksisko reakciju mehāiais mam, attīstās jaundzimušo hemolītiskā slimība (sk. vairošanās imunoloģiskos traucējumus). Slimniekiem ar Gudpasčera (Goodpasture) sindromu citotoksisko antivielu veidošanos izraisa nieru bazālo membrānu un plaušu asinsvadu antigēni, un viņiem attīstās glomerulonefrīta un plaušu vaskulīta parādības.
Ar makrofāga fagocitārās aktivitātes un komplementa sistēmas palīdzību komplekss «šūnas antigēns citotoksīni» izraisa tiecamšūnas līzi. So procesu realizē lizosomu enzīmi, kurus kompleksa aktivētais makrofāgs ievada tiecamšūnā. Pēc tam makrofāgs «nosviež» tiecamšūnu un stājas kontaktā ar citu tiecamšūnu.
Komplementa C3 komponents izraisa leikocītu hemotaksi. Turklāt arī komplementa sistēma darbojas citotoksiski. Sīs sistēmas terminālās olbaltumvielas, reaģējot cita ar citu, iespiežas tiecamšūnas membrānas lipīdu dubultajā slānī, veido transmembrānu ejas un bojā šūnu. Antigēna un citotoksīnu komplekss ir arī mērķis Tk šūnu darbībai.
Klīniski ļoti svarīgas ir citotoksiskās reakcijas pret cilvēka eritrocītiem un rēzus antigēnu. Bioloģiskās nesaderības reakciju pret svešiem eritrocītiem sauc par izoimāno reakciju, bet pret saviem eritrocītiem — par auto imūno reakciju. Pie autoimūnajām reakcijām pieder arī haptēnu hemolītiskā anēmija: medikaments, piemēram, penicilīns, veido stabilu saikni ar eritrocītu membrānu url izraisa citotoksisko antivielu veidošanos. Līdzīgs mehānisms ir arī haptēnu un autoimūnajai leikocitopēnijai un trombocitopēņijai.
Ja rēzus negatīvai sievietei ir atkārtota grūtniecība ar rēzus pozitīvu augli, tad bērnam, darbojoties citotoksisko reakciju mehāiais mam, attīstās jaundzimušo hemolītiskā slimība (sk. vairošanās imunoloģiskos traucējumus). Slimniekiem ar Gudpasčera (Goodpasture) sindromu citotoksisko antivielu veidošanos izraisa nieru bazālo membrānu un plaušu asinsvadu antigēni, un viņiem attīstās glomerulonefrīta un plaušu vaskulīta parādības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru