Tālākā iekaisuma gaita ir atkarīga no tā, vai iekaisums ir aseptisks vai bakteriāls.
Aseptiska iekaisuma apstākļos, piemēram, ap ķirurģisko šuvi, svešķermeni, dažu stundu laikā sāk veidoties mikrofāgu (neitrofilo leikocītu) valnis, kas maksimumu sasniedz diennakts laikā (55. att.). Vēlāk rodas nākošais — makrofāgu valnis, un tas maksimumu sasniedz 2.—3. diennaktī. Emigrējušie leikocīti pakāpeniski kļūst mazkustīgi, nespēj vairs dalīties un 3—5 dienu laikā iet bojā. 2.—3. dienā jau sāk veidoties fibroblastu valnis, bet 5. dienā — saistaudu kapsula.
Tātad akūta iekaisuma gadījumā patogēnais aģents organismā pārveido olbaltumvielas, kas piedalās antigēna-antivielu reakcijā, sāk darboties iekaisuma mediatori un modulatori, fagocītu sistēma, notiek šūnu migrācija. Rezultātā akūtais iekaisums izbeidzas. Taču tad, ja aseptiskā iekaisuma perēklī, piemēram, traumas rezultātā, nokļūst infekcijas aģenti, šis iekaisums pārvēršas par septisku (bakteriālu) iekaisumu.
Bakteriāla iekaisuma apstākļos baktērijas un to tokslni izraisa ilgstošu hiperēmiju, eksudāciju un leikocītu emigrāciju. Starp iekaisušo audu šūnām un sevišķi ap asinsvadiem uzkrājas arvien vairāk mikrofāgu. Mikrofāgu lizosomās ir daudz aktīvo enzīmu, un šīs šūnas arī sāk fagocitozes procesu. Palpējot iekaisušie audi šajā laikā šķiet blīvi, tāpēc to sauc par iekaisuma infiltrācijas stadiju.
Iekaisumam attīstoties tālāk, leikocīti un tās audu šūnas, kurās iekaisuma gaitā ir radušās neatgriezeniskas pārmaiņas, iet bojā. Atbrīvojas šo šūnu lizosomu enzīmi, kas šķeļ audu olbaltumvielas, olbaltumvielu un lipīdu kompleksus un citas struktūras. Šī ir iekaisuma strutainās atmiekšķēšanās stadija.
Minētās stadijas novērojamas, piemēram, slimniekiem ar malu maisiņa strutainu iekaisumu (furunculus), apokrīno sviedru dziedzeru strutainu iekaisumu (hidradenitis), irdeno saistaudu strutainu iekaisumu (phlegmone). Elpojot iekaisušie audi šķiet mīksti, konstatējama raksturīga šūpošanās — fluktuācija. Ir izveidojusies norobežota strutu krātuve — abscess.
Strutas izlaužas mazākās pretestības virzienā (vai nu uz āru, vai arī uz ķermeņa iekšieni). Ja strutas nokļūst asins straumē (piēmija), organismā var attīstīties daudz strutu perēkļu, bet mikroorganismu un toksisku vielu ietekmē — draudoša vispārēja slimība (sepse, septikopiēmija). Tāpēc svarīgi ir diagnosticēt strutu krātuvi un ķirurģiskā ceļā nodrošināt strutu drenāžu uz ārpusi.
Aseptiska iekaisuma apstākļos, piemēram, ap ķirurģisko šuvi, svešķermeni, dažu stundu laikā sāk veidoties mikrofāgu (neitrofilo leikocītu) valnis, kas maksimumu sasniedz diennakts laikā (55. att.). Vēlāk rodas nākošais — makrofāgu valnis, un tas maksimumu sasniedz 2.—3. diennaktī. Emigrējušie leikocīti pakāpeniski kļūst mazkustīgi, nespēj vairs dalīties un 3—5 dienu laikā iet bojā. 2.—3. dienā jau sāk veidoties fibroblastu valnis, bet 5. dienā — saistaudu kapsula.
Tātad akūta iekaisuma gadījumā patogēnais aģents organismā pārveido olbaltumvielas, kas piedalās antigēna-antivielu reakcijā, sāk darboties iekaisuma mediatori un modulatori, fagocītu sistēma, notiek šūnu migrācija. Rezultātā akūtais iekaisums izbeidzas. Taču tad, ja aseptiskā iekaisuma perēklī, piemēram, traumas rezultātā, nokļūst infekcijas aģenti, šis iekaisums pārvēršas par septisku (bakteriālu) iekaisumu.
Bakteriāla iekaisuma apstākļos baktērijas un to tokslni izraisa ilgstošu hiperēmiju, eksudāciju un leikocītu emigrāciju. Starp iekaisušo audu šūnām un sevišķi ap asinsvadiem uzkrājas arvien vairāk mikrofāgu. Mikrofāgu lizosomās ir daudz aktīvo enzīmu, un šīs šūnas arī sāk fagocitozes procesu. Palpējot iekaisušie audi šajā laikā šķiet blīvi, tāpēc to sauc par iekaisuma infiltrācijas stadiju.
Iekaisumam attīstoties tālāk, leikocīti un tās audu šūnas, kurās iekaisuma gaitā ir radušās neatgriezeniskas pārmaiņas, iet bojā. Atbrīvojas šo šūnu lizosomu enzīmi, kas šķeļ audu olbaltumvielas, olbaltumvielu un lipīdu kompleksus un citas struktūras. Šī ir iekaisuma strutainās atmiekšķēšanās stadija.
Minētās stadijas novērojamas, piemēram, slimniekiem ar malu maisiņa strutainu iekaisumu (furunculus), apokrīno sviedru dziedzeru strutainu iekaisumu (hidradenitis), irdeno saistaudu strutainu iekaisumu (phlegmone). Elpojot iekaisušie audi šķiet mīksti, konstatējama raksturīga šūpošanās — fluktuācija. Ir izveidojusies norobežota strutu krātuve — abscess.
Strutas izlaužas mazākās pretestības virzienā (vai nu uz āru, vai arī uz ķermeņa iekšieni). Ja strutas nokļūst asins straumē (piēmija), organismā var attīstīties daudz strutu perēkļu, bet mikroorganismu un toksisku vielu ietekmē — draudoša vispārēja slimība (sepse, septikopiēmija). Tāpēc svarīgi ir diagnosticēt strutu krātuvi un ķirurģiskā ceļā nodrošināt strutu drenāžu uz ārpusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru