Pie vietējām anafilakses izpausmēm pieder Artusa un Overi fenomens. Tie ir eksperimentāli fenomeni, taču vietēja anafilakse var attīstīties arī cilvēkam.
Artusa fenomens rodas, ja sensibilizētā organismā subkutāni vai intramuskulāri ievada nelielu daudzumu heterogēnu seruma olbaltumvielu. Pret alergēnu veidojas precipitējoša tipa humorālas antivielas. Alergēns ar šīm antivielām veido mikroprecipitātus — sākumā paplašinātajās vēnulās, vēlāk citos asinsvados un audos. Asinsrite palēlinās, un attīstās iekaisums. Leikocīti infiltrē audus un fagocitē precipitātus. Leikocītu bojājumu rezultātā atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas. Atbrīvojušies lizosornu enzīmi vēl vairāk padziļina bojājumu. Konstatē arteriolu spazmu, kapilāru caurlaidības un eksudācijas palielināšanos, leikocītu emigrāciju, trombozes, mikrocirkulācijas traucējumus un sekundārus audu bojājumus, pat nekrozi. Līdzīgā veidā Artusa fenomenu var izraisīt arī iekšējos orgānos.
Uzskata, ka Artusa fenomena attīstības pamatā ir precipitācijas tipa alergēna-antivielu (IgG) reakcija, bet citotoksiskās parādības ir sekundāras.
Overi fenomens var attīstīties kā aktīvi, tā pasīvi. Lai izraisītu aktīvo ādas anafilaksi, sensibilizētā organismā intrakutāni ievada alergēnu un lielmolekulāru krāsvielu. Alergēna un antivielu mijiedarbības rezultātā injekcijas vietā palielinās kapilaru caurlaidība un rodas iekrāsots plankums.
Pasīvā ādas anafilakse attīstās, ja intaktā organismā ievada sensibilizētā organisma serumu (antivielas), bet pēc tam — alergēnu un krāsvielu. Iekrāsotie ādas plankumi ļauj spriest par ādas pasīvo sensibilizāciju.
Ja izšķirošo alergēna devu ievada intravenozi, attīstās anafilaktiskais šoks. Turpretim, šo lielo alergēna devu ievadot subkutāni vai intraperitoneāli, šoka norise ir paildzināta — attīstās t. s. protrahētais šoks: sākumā arteriālais spiediens īslaicīgi pieaug, bet pēc tam ilgstoši krītas; asinsreces spējas pilnīgi izzūd; konstatē leikocitopēniju, trombocitopēniju, plaušu tūsku ar asins izplūdumiem utt.
Ja mazu alergēna devu novieto uz ādas vai ievada intrakutāni, rodas niecīga vietēja reakcija. Tās izcelsmē noteicošās ir lokālās pārmaiņas perifērā asinsritē. Vietējo reakciju klīnikā izmanto alergēna diagnostikai — «aizdomīgā» alergēna suspensiju fiksē pie ādas un novēro ādas reakciju.
Artusa fenomens rodas, ja sensibilizētā organismā subkutāni vai intramuskulāri ievada nelielu daudzumu heterogēnu seruma olbaltumvielu. Pret alergēnu veidojas precipitējoša tipa humorālas antivielas. Alergēns ar šīm antivielām veido mikroprecipitātus — sākumā paplašinātajās vēnulās, vēlāk citos asinsvados un audos. Asinsrite palēlinās, un attīstās iekaisums. Leikocīti infiltrē audus un fagocitē precipitātus. Leikocītu bojājumu rezultātā atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas. Atbrīvojušies lizosornu enzīmi vēl vairāk padziļina bojājumu. Konstatē arteriolu spazmu, kapilāru caurlaidības un eksudācijas palielināšanos, leikocītu emigrāciju, trombozes, mikrocirkulācijas traucējumus un sekundārus audu bojājumus, pat nekrozi. Līdzīgā veidā Artusa fenomenu var izraisīt arī iekšējos orgānos.
Uzskata, ka Artusa fenomena attīstības pamatā ir precipitācijas tipa alergēna-antivielu (IgG) reakcija, bet citotoksiskās parādības ir sekundāras.
Overi fenomens var attīstīties kā aktīvi, tā pasīvi. Lai izraisītu aktīvo ādas anafilaksi, sensibilizētā organismā intrakutāni ievada alergēnu un lielmolekulāru krāsvielu. Alergēna un antivielu mijiedarbības rezultātā injekcijas vietā palielinās kapilaru caurlaidība un rodas iekrāsots plankums.
Pasīvā ādas anafilakse attīstās, ja intaktā organismā ievada sensibilizētā organisma serumu (antivielas), bet pēc tam — alergēnu un krāsvielu. Iekrāsotie ādas plankumi ļauj spriest par ādas pasīvo sensibilizāciju.
Ja izšķirošo alergēna devu ievada intravenozi, attīstās anafilaktiskais šoks. Turpretim, šo lielo alergēna devu ievadot subkutāni vai intraperitoneāli, šoka norise ir paildzināta — attīstās t. s. protrahētais šoks: sākumā arteriālais spiediens īslaicīgi pieaug, bet pēc tam ilgstoši krītas; asinsreces spējas pilnīgi izzūd; konstatē leikocitopēniju, trombocitopēniju, plaušu tūsku ar asins izplūdumiem utt.
Ja mazu alergēna devu novieto uz ādas vai ievada intrakutāni, rodas niecīga vietēja reakcija. Tās izcelsmē noteicošās ir lokālās pārmaiņas perifērā asinsritē. Vietējo reakciju klīnikā izmanto alergēna diagnostikai — «aizdomīgā» alergēna suspensiju fiksē pie ādas un novēro ādas reakciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru