Katram vecumam raksturīgas savas slimības.
Bērni biežāk slimo ar elpošanas un gremošanas orgānu slimībām. Tas izskaidrojams ar bērna organisma anatomiski fizioloģiskajām īpatnībām.
Tā kā zīdainim ir horizontāls ribu novietojums un mucveidīgs krūškurvis, tad pirmajā dzīvības gadā bērnam ir diafragmāla tipa elpošana. Jaundzimušā plaušu stiepjamība ir 30 reizes mazāka nekā pieaugušajam. Tajā pašā laikā jaundzimušā zarnu garums attiecībā pret ķermeņa garumu ir lielāks nekā pieaugušajam. Jaundzimušā zarnām ir plāna gļotāda un vāji attīstīta muskulatūra. Elpošanas un gremošanas orgānu darbības neirālā regulācija arī vēl nav pilnīga.
Bērna vecumam vēl ir raksturīgas dažādas infekcijas slimības (masalas, garais klepus, šarlaks, difterija u. c.). Turpretim tuberkuloze bērna vecumā sastopama reti, biežāk to novēro pusaudžiem un jauniešiem. Arī bruceloze bērnībā ir reta slimība, parasti ar to slimo 30—39 gadu vecumā. Plaušu emfizēma visbiežāk attīstās 40—45 gadu vecumā. Veciem cilvēkiem savukārt bieži novēro aterosklerozi, ļaundabīgos audzējus, cukura diabētu.
Tātad, kaut arī daudzas slimības attīstās jebkurā vecumā, starp slimību izplatības biežumu un cilvēka vecumu ir zināma saistība. Acīmredzot tās pamatā ir organisma regulatorisko sistēmu darbības izmaiņas ontoģenēzē.
Medicīnas nozari, kas pēta bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi, sauc par pediatriju (gr. pais (paidos) — bērns, iatreia — ārstēšana).
Bērni biežāk slimo ar elpošanas un gremošanas orgānu slimībām. Tas izskaidrojams ar bērna organisma anatomiski fizioloģiskajām īpatnībām.
Tā kā zīdainim ir horizontāls ribu novietojums un mucveidīgs krūškurvis, tad pirmajā dzīvības gadā bērnam ir diafragmāla tipa elpošana. Jaundzimušā plaušu stiepjamība ir 30 reizes mazāka nekā pieaugušajam. Tajā pašā laikā jaundzimušā zarnu garums attiecībā pret ķermeņa garumu ir lielāks nekā pieaugušajam. Jaundzimušā zarnām ir plāna gļotāda un vāji attīstīta muskulatūra. Elpošanas un gremošanas orgānu darbības neirālā regulācija arī vēl nav pilnīga.
Bērna vecumam vēl ir raksturīgas dažādas infekcijas slimības (masalas, garais klepus, šarlaks, difterija u. c.). Turpretim tuberkuloze bērna vecumā sastopama reti, biežāk to novēro pusaudžiem un jauniešiem. Arī bruceloze bērnībā ir reta slimība, parasti ar to slimo 30—39 gadu vecumā. Plaušu emfizēma visbiežāk attīstās 40—45 gadu vecumā. Veciem cilvēkiem savukārt bieži novēro aterosklerozi, ļaundabīgos audzējus, cukura diabētu.
Tātad, kaut arī daudzas slimības attīstās jebkurā vecumā, starp slimību izplatības biežumu un cilvēka vecumu ir zināma saistība. Acīmredzot tās pamatā ir organisma regulatorisko sistēmu darbības izmaiņas ontoģenēzē.
Medicīnas nozari, kas pēta bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi, sauc par pediatriju (gr. pais (paidos) — bērns, iatreia — ārstēšana).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru