Lai uzlabotu dažādu orgānu un sistēmu darbību novecojošā organismā, izmanto dažādas diētiskas, stimulējošas un ārstniecības metodes.
Eksperimentālu pētījumu rezultātā noskaidroti trīs novirzieni.
1. Organisma attīstības aizkavēšana. Novērojumi liecina, ka žurku dzīves ilgums ievērojami palielinās, ja tās ilgstoši saņem kvalitatīvi pilnvērtīgu, bet kvantitātes ziņā samazinātu barības devu. Protams, uz cilvēku šos datus tieši attiecināt nedrīkst, taču ir zināms, ka pārmērīgs uzturs un lieks ķermeņa svars samazina arī cilvēka dzīves ilgumu un palielina nāves varbūtību. Būtiska nozīme cīņā pret vecumu ir cilvēka garīgo un fizisko spēju sistemātiskam treniņam.
2. Cīņa pret bojājumiem. Kā jau minēts, dažādiem pārskābju savienojumiem ir liela nozīme bojājumu izcelsmē molekulārā līmenī. Vairāki zinātnieki uzskata, ka pārskābju uzkrāšanos iespējams nepieļaut, ievadot antioksidantus un radioprotektorus. Pie tiem pieder vitamīni (tokoferols, vikasols, askorbīnskābe, P vitamīns), metionīns, glutations un mākslīgie līdzekļi — 2-merkaptoetilamīns, butilētais hidroksitoluols u. c. Iespējams arī aktivēt enzīmus (katalāzes, peroksidāzes), kas šķeļ pārskābes. Lai šķeltu jau izveidojušās šķērssaites kolagēna molekulā, izmanto latirogēnus.
3. Novecošanas izraisīto pārmaiņu kavēšana. Šīs ceļš ir hipotētisks, tomēr vienlaikus arī pats radikālākais. Tiek mēģināts novecojušā organismā ievadīt jauna organisma šūnas (protams, ievērojot audu saderību), kā arī šī paša organisma šūnas, kas ņemtas jaunībā un iekonservētas līdz novecošanas periodam. Tiek arī pētīts, kādā veidā, sākoties novecošanas procesam, paaugstināt noteiktu gēnu («gēnu inženierija») un enzīmu aktivitāti.
Eksperimentālu pētījumu rezultātā noskaidroti trīs novirzieni.
1. Organisma attīstības aizkavēšana. Novērojumi liecina, ka žurku dzīves ilgums ievērojami palielinās, ja tās ilgstoši saņem kvalitatīvi pilnvērtīgu, bet kvantitātes ziņā samazinātu barības devu. Protams, uz cilvēku šos datus tieši attiecināt nedrīkst, taču ir zināms, ka pārmērīgs uzturs un lieks ķermeņa svars samazina arī cilvēka dzīves ilgumu un palielina nāves varbūtību. Būtiska nozīme cīņā pret vecumu ir cilvēka garīgo un fizisko spēju sistemātiskam treniņam.
2. Cīņa pret bojājumiem. Kā jau minēts, dažādiem pārskābju savienojumiem ir liela nozīme bojājumu izcelsmē molekulārā līmenī. Vairāki zinātnieki uzskata, ka pārskābju uzkrāšanos iespējams nepieļaut, ievadot antioksidantus un radioprotektorus. Pie tiem pieder vitamīni (tokoferols, vikasols, askorbīnskābe, P vitamīns), metionīns, glutations un mākslīgie līdzekļi — 2-merkaptoetilamīns, butilētais hidroksitoluols u. c. Iespējams arī aktivēt enzīmus (katalāzes, peroksidāzes), kas šķeļ pārskābes. Lai šķeltu jau izveidojušās šķērssaites kolagēna molekulā, izmanto latirogēnus.
3. Novecošanas izraisīto pārmaiņu kavēšana. Šīs ceļš ir hipotētisks, tomēr vienlaikus arī pats radikālākais. Tiek mēģināts novecojušā organismā ievadīt jauna organisma šūnas (protams, ievērojot audu saderību), kā arī šī paša organisma šūnas, kas ņemtas jaunībā un iekonservētas līdz novecošanas periodam. Tiek arī pētīts, kādā veidā, sākoties novecošanas procesam, paaugstināt noteiktu gēnu («gēnu inženierija») un enzīmu aktivitāti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru