svētdiena, 2013. gada 18. augusts

Organisma konstitūcijas tips un slimības

Jau senatnē ārsti novēroja, ka organisma konstitūcijas tipam ir zināms sakars ar noteiktām slimībām. Piemēram, gara auguma cilvēki bieži slimo ar elpošanas orgānu slimībām, bet īsa auguma cilvēkiem bieži novēro asinsizplūdumu smadzenēs. Hiperstēniķiem bieži ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības (ateroskleroze, korona- rospazma, hipertoniskā slimība, miokarda infarkts), vielmaiņas slimības (cukura diabēts) un žultsceļu slimības (žultsakmeņu slimība). Savukārt astēniķiem bieži konstatē kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību, hronisku kolītu, tuberkulozi, Adisona slimību, kā arī tendenci uz iekšējo orgānu noslīdējumu.
Arī neirožu simptomi ir saistīti ar organisma konstitūciju. Piemēram, depresija un histērija vairāk ir raksturīga atlētiem un pikniķiem, bet nemiers un bailes — astēniķiem. Cilvēkiem ar stipru, nelīdzsvarotu vai vāju neirālās darbības tipu bieži attīstās hipertoniskā slimība, bronhiālā astma, čūlas slimība, reimatisms.
Zināma nozīme slimību attīstībā ir vīrieša un sievietes konstitūcijai (dzimuma reaktivitāte; sk. reaktivitātes veidu iedalījumu). Virieši biežāk slimo ar kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību, hemofiliju, biežāk pakļauti traumām, bet sievietes — ar žultsakmeņu slimību, kāksli un citām slimībām.
Cilvēka skeleta un muskulatūras attīstība un citas pazīmes ir atkarīgas no dzimumhromosomām. Pastāv uzskats, ka Y hromosoma kavē skeleta nobriešanu. Jaundzimuša zēna kaulu (pārkaulošanās kodolu) vecums ir tikai 80% no jaundzimušās meitenes kaulu vecuma. Sievietes skelets nobriest caurmērā par 2 gadiem ātrāk nekā vīrieša skelets. Meitenes attīstās un sasniedz dzimumbriedumu agrāk — līdz 9—12 gadu vecumam. Augumā viņas pārsniedz zēnus. Pēc tam kaulu epifizārās augšanas zonas meitenēm slēdzas. Zēniem 13—14 gadu vecumā androgēno hormonu izdales dēļ augšana kļūst intensīvāka, un auguma ziņā viņi apsteidz meitenes. Augšanas periods zēniem ir ilgāks.
Piemēram, t. s. hemorāģiskā diatēze ietver hemofiliju, hemorāģisko purpuru, cingu un citas slimības, bet neiroartrītiskā diatēze podagru, neinfekciozo poliartrītu, reimatismu u. c. Eksudatīvo diatēzi šodien saista ar alerģiskām reakcijām, bet spazmofilo diatēzi — ar gl. paraihyreoidea darbības traucējumiem. Mūsdienās termina «diatēze» nozīme ir ievērojami samazinājusies. Ar šo termīnu saprot gatavību slimībai, turklāt nevis kādai konkrētai noloģiskai formai, bet gan gatavību tai vai citai no šīs grupas ārēji līdzigājām slimībām.
Konstitūcijas tipi un diatēzes nav nemainīgi organisma stāvokli. Pētot konstitūcijas tipus, ir jārēķinās ar organisma bioloģiskajiem ritmiem. Vairums cilvēku pieder pie jauktiem konstitūcijas tipiem, turklat dzīves laikā apkārtējās vides, un sociālo faktoru (fizisks darbs, sports, badošanās) ietekmē organisma konstitūcijas tips var mainīties. Konstitūcijas tips ir cieši saistīts ar gēnu penetranci un ekspresivitāti. Piemēram, pārbaudot konstitūcijas tipu īpatnības slēgtas mācību iestādes audzēkņiem, izrādījās, ka šeit neizdodas
novērot pikniķiem raksturīgo hiperholesterinēmiju, arteriālo hipertenziju, jo netiek realizēta konstitucionālā predispozīcija pret aptaukošanos.
Diatēzes var mainīties arī ārstēšanas procesā. Ja profilaktiski maina pacienta dzīves apstākļus un režīmu, slimības attīstību ir ielejams novērst. Tātad, audzinot un ārstējot cilvēku, jāņem vēŗā organisma konstitūcijas stiprās un vājās puses, jākonstatē predispozīcija pret noteiktām slimībām un jācīnās pret to.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru