Saindēšanos, ko rada vielmaiņas vai audu sabrukuma produkti, sauc par pašsaindēšanos jeb autointoksikāciju. Toksiskie vielmaiņas produkti parasti tiek atindēti intermediārajā vielmaiņā un izvadīti no organisma caur nierēm, zarnām un plaušām, kā arī ar sviedriem un dažādiem sekrētiem. Autointoksikācija attīstās tad, ja atindēšanas un izvades mehānismi ir traucēti. Piemēram, bioloģiski aktīvās vielas pastiprināti veidojas plašu audu bojājumu gadījumā (apdegumi, mehāniskas traumas), bet fenola, amonija un citi savienojumi — diabēta, miksedēmas un avitaminožu slimniekiem. Toksiskas vielas, kas veidojas organisma dobumos, piemēram, pleiras vai vēderplēves strutaina iekaisuma gadījumā, uzsūcas limfā un asinīs.
Endogēnās saindēšanās izcelsmē svarīga nozīme ir arī aizcietējumam. Akūts aizcietējums var rasties ileusa gadījumā, bet hronisks —, ja sašaurinās zarnas lūmens, piemēram, iekaisuma, ulcerozā kolīta, megakolona vai anusa patoloģisku izmaiņu gadījumā. Iegurņa orgānu slimības, nierakmeņu un čūlas slimība, hipotireoze, intoksikācija un citi traucējumi var izraisīt sekundāru aizcietējumu. Funkcionāli aizcietējumi var attīstīties psihogēnu iemeslu dēļ, kā arī mainoties apkārtējās vides apstākļiem un dienaskārtībai. Savukārt hronisks funkcionāls aizcietējums tiek uzskatīts par atsevišķu slimību. Aizcietējuma un it sevišķi tā hronisku formu gadījumā rodas nopietnas organisma funkciju novirzes no normas. Zarnās pastiprinās pūšanas procesi, un no aminoskābēm veidojas toksiskas un bioloģiski aktīvas vielas (skatols, indols, krezols, fenols, histamīns, ka- daverīns, putrescīns u. c.). Sīs vielas pārslogo aknas, kas veic to atindēšanu, un toksiski darbojas uz organismu (zarnu autointoksikācija).
Endogēnā saindēšanās var rasties arī tad, ja ir traucēta normālo vielmaiņas produktu izvadīšana no organisma. Piemēram, plaušu emfizēmas slimniekiem var attīstīties respiratoriska acidoze, slimniekiem ar žultsakmeņiem — dzelte (icterus), bet, tiem kam ir nieru izvadīšanas funkcijas traucējumi, — urēmija. Pie endogēnās saindēšanās gadījumiem pieskaita arī intoksikāciju, kuru infekciju slimību laikā izraisa mikroorganismu toksīni un organisma audu bojāejas produkti.
Autointoksikācijas simptomi ir slikta dūša (dažreiz vemšana), novājēšana, organisma pretestības spēju samazināšanās, galvassāpes un reibonis. Autointoksikācija sarežģī pamatslimības gaitu, piemēram, zarnu autointoksikācija stipri pasliktina organisma vispārējo stāvokli, bet cukura diabēta gadījumā var attīstīties koma.
Endogēnās saindēšanās izcelsmē svarīga nozīme ir arī aizcietējumam. Akūts aizcietējums var rasties ileusa gadījumā, bet hronisks —, ja sašaurinās zarnas lūmens, piemēram, iekaisuma, ulcerozā kolīta, megakolona vai anusa patoloģisku izmaiņu gadījumā. Iegurņa orgānu slimības, nierakmeņu un čūlas slimība, hipotireoze, intoksikācija un citi traucējumi var izraisīt sekundāru aizcietējumu. Funkcionāli aizcietējumi var attīstīties psihogēnu iemeslu dēļ, kā arī mainoties apkārtējās vides apstākļiem un dienaskārtībai. Savukārt hronisks funkcionāls aizcietējums tiek uzskatīts par atsevišķu slimību. Aizcietējuma un it sevišķi tā hronisku formu gadījumā rodas nopietnas organisma funkciju novirzes no normas. Zarnās pastiprinās pūšanas procesi, un no aminoskābēm veidojas toksiskas un bioloģiski aktīvas vielas (skatols, indols, krezols, fenols, histamīns, ka- daverīns, putrescīns u. c.). Sīs vielas pārslogo aknas, kas veic to atindēšanu, un toksiski darbojas uz organismu (zarnu autointoksikācija).
Endogēnā saindēšanās var rasties arī tad, ja ir traucēta normālo vielmaiņas produktu izvadīšana no organisma. Piemēram, plaušu emfizēmas slimniekiem var attīstīties respiratoriska acidoze, slimniekiem ar žultsakmeņiem — dzelte (icterus), bet, tiem kam ir nieru izvadīšanas funkcijas traucējumi, — urēmija. Pie endogēnās saindēšanās gadījumiem pieskaita arī intoksikāciju, kuru infekciju slimību laikā izraisa mikroorganismu toksīni un organisma audu bojāejas produkti.
Autointoksikācijas simptomi ir slikta dūša (dažreiz vemšana), novājēšana, organisma pretestības spēju samazināšanās, galvassāpes un reibonis. Autointoksikācija sarežģī pamatslimības gaitu, piemēram, zarnu autointoksikācija stipri pasliktina organisma vispārējo stāvokli, bet cukura diabēta gadījumā var attīstīties koma.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru