Mijiedarbībā ar daudzveidīgo dzīvnieku un augu valsti cilvēkam var rasties mehāniskas traumas vai saindēšanās ar indīgiem izdalījumiem. Cilvēkam kaitīgi ir arī dzīvnieku parazīti, patogēni mikrobi un sēnītes.
Dzīvnieku radītās sitienu, kodienu un dūrienu brūces parasti ir inficētas, jo dzīvnieku mutes dobumā, uz nagiem un ragiem ir daudz mikroorganismu. Arī trakumsērgas vīrusu izdala slimo dzīvnieku siekalu dziedzeri, un ar dzīvnieka siekalām vīruss nokļūst cilvēka brūcēs.
Vairākas čūskas, zivis un kukaiņi izdala indīgus izdalījumus.
Čūsku indes toksiski darbojas uz nervu sistēmu. Piemēram, kobras inde paralizē elpošanas muskuļu motoriskos nervus. Sī inde cilvēkam izraisa vājumu, miegainību, novēro sirdsdarbības un elpošanas pavājināšanos, siekalošanos, vemšanu, spontānu urināciju un defekāciju. Vēlāk zūd samaņa un elpošanas paralīzes rezultātā iestājas nāve. Odzes kodiena vietā attīstās iekaisums, tūska un audu nekroze. Čūsku indes bojā arī aknu un nieru audus, kā arī leikocītus un asinsvadu endotēliju, rezultātā rodas asinsizplūdumi. Čūsku indēm ir antigēnu īpašības, tāpēc pret tām cilvēka organismā veidojas antitoksīnu tipa antivielas.
Indīgi kodieni ir arī jūras iemītniekiem (jūras ezim un kaķim).
Toksiski un kairinoši uz cilvēka ādu iedarbojas arī vairāku kukaiņu (utu, blusu, ērču) izdalījumi. Utu koduma rezultātā rodas epidermas nekroze, asinsizplūdumi, ādas un zemādas audu leikocitārā infiltrācija. Blusas koduma centrā ir neliels asinsizplūdums, kuru apņem gaiši sārta hiperēmijas zona.
Stipri iedarbīgas ir arī skorpionu, lapseņu un bišu indes. Skorpionu inde izraisa bojāto audu iekaisumu, tūsku un nekrozi. Rodas vājums, krampji, vemšana un apgrūtināta elpošana.
Bišu indes darbības rezultātā attīstās iekaisums un tūska, sevišķi tad, ja bišu inde iekļūst gļotādā (acī, lūpā). Ja organismā nonāk daudz bišu indes, novēro centrālās un perifērās nervu sistēmas darbības traucējumus (murgus u. c.) Bišu indes iedarbība uz smadzeņu stumbru izraisa sliktu dūšu, vemšanu, aizdusu un pat elpošanas centra paralīzi. Ja cilvēks nomirst no bišu kodieniem, sekcijā atrod daudz asinsizplūdumu kuņģa un zarnu traktā un smadzeņu apvalkos. So parādību izskaidro ar histamīna darbību, jo tas atrodas bišu indē. Tāpat kā čūsku indei, arī bišu indei ir antigēnu īpašības. Atkārtotu kodumu gadījumos cilvēki nereti pierod pie šīs indes. Tomēr praksē novēro arī paaugstinātu jutību (alerģiju) pret bišu indi.
Daudzi dzīvnieki ir tārpu pamatsaimnieki vai starpsaimnieki. Cilvēka organismā audu patoloģisko pārmaiņu cēlonis ir parazītu migrācija dažādās attīstības stadijās. Piemēram, ja cilvēka organismā nokļūst cērmju oliņas, zarnu traktā no tām veidojas kāpuri, kas izkļūst cauri zarnu sienai un nonāk asinīs, labajā sirds pusē un plaušās. Bojājot plaušu kapilārus un alveolas, kāpuri pa elpceļiem nonāk rīklē un pēc tam atkal zarnās, kur tad attīstās un uzturas nobriedušas cērmes. Cērmju kāpuru migrācijas rezultātā var rasties asinsizplūdumi, pneimonijas perēkļi un plaušu infarkti, zarnu perforācijas un peritonīts utt. No daudziem tārpiem (cērmēm, platajiem lenteņiem) ir izolētas bioloģiski aktīvas un toksiskas vielas ar antigēnu īpašībām. Parazitārās intoksikācijas gadījumā tiek kairināts smadzeņu stumbrs un novēro reiboni, siekalošanos, sliktu dūšu, pat vemšanu, kā arī eozinofilo leikocītu skaita palielināšanos. Nereti ir ari alerģiskas parādības, piemēram, nātrene.
Vislielāko grupu patogēno bioloģisko faktoru veido mikroorganismi (baktērijas, vīrusi, riketsijas u. c.). Cilvēks mikroorga¬nismus var saņemt ar slimu vai inficētu dzīvnieku siekalām, krēpām, strutām, urīnu, izkārnījumiem, ka arī no insektiem. Piemēram, odi pārnes malārijas plazmodiju, ērces — ērču encefalīta vīrusu, bet blusas, blaktis un utis — atgriezeniskā tīfa spirohetu un izsitumu tīfa riketsiju. Nereti cilvēks no dzīvniekiem saņem arī patogēnās sēnes. Piemēram, tieši kontaktējoties ar kaķiem un suņiem, uz cilvēka ādas, nagiem un matiem var nokļūt dermatomikožu (kraupja, ēdes) ierosinātāji.
Arī augi uz cilvēka organismu var iedarboties mehāniski, piemēram, rožu un ērkšķu krūmos var rasties dūrieni un saskrambājumi. Ir augi (nātres, vilkogas), kas satur indīgus šķīdumus, kuri cilvēka ādā un gļotādā izraisa iekaisumu un tūsku. Samērā daudzi augi ir alergēni un spēj izraisīt pat smagas alerģiskas slimības (bronhiālo astmu, dermatītu). Melnie graudi, magones, driģenes un daudzi citi augi satur indīgas vielas (alkaloīdus, saponīnus u. c.).
Vairākus augus, kā arī dzīvnieku produktus, kas satur indīgas vielas (melnie graudi, čūsku inde), izmanto ārstniecībā
Dzīvnieku radītās sitienu, kodienu un dūrienu brūces parasti ir inficētas, jo dzīvnieku mutes dobumā, uz nagiem un ragiem ir daudz mikroorganismu. Arī trakumsērgas vīrusu izdala slimo dzīvnieku siekalu dziedzeri, un ar dzīvnieka siekalām vīruss nokļūst cilvēka brūcēs.
Vairākas čūskas, zivis un kukaiņi izdala indīgus izdalījumus.
Čūsku indes toksiski darbojas uz nervu sistēmu. Piemēram, kobras inde paralizē elpošanas muskuļu motoriskos nervus. Sī inde cilvēkam izraisa vājumu, miegainību, novēro sirdsdarbības un elpošanas pavājināšanos, siekalošanos, vemšanu, spontānu urināciju un defekāciju. Vēlāk zūd samaņa un elpošanas paralīzes rezultātā iestājas nāve. Odzes kodiena vietā attīstās iekaisums, tūska un audu nekroze. Čūsku indes bojā arī aknu un nieru audus, kā arī leikocītus un asinsvadu endotēliju, rezultātā rodas asinsizplūdumi. Čūsku indēm ir antigēnu īpašības, tāpēc pret tām cilvēka organismā veidojas antitoksīnu tipa antivielas.
Indīgi kodieni ir arī jūras iemītniekiem (jūras ezim un kaķim).
Toksiski un kairinoši uz cilvēka ādu iedarbojas arī vairāku kukaiņu (utu, blusu, ērču) izdalījumi. Utu koduma rezultātā rodas epidermas nekroze, asinsizplūdumi, ādas un zemādas audu leikocitārā infiltrācija. Blusas koduma centrā ir neliels asinsizplūdums, kuru apņem gaiši sārta hiperēmijas zona.
Stipri iedarbīgas ir arī skorpionu, lapseņu un bišu indes. Skorpionu inde izraisa bojāto audu iekaisumu, tūsku un nekrozi. Rodas vājums, krampji, vemšana un apgrūtināta elpošana.
Bišu indes darbības rezultātā attīstās iekaisums un tūska, sevišķi tad, ja bišu inde iekļūst gļotādā (acī, lūpā). Ja organismā nonāk daudz bišu indes, novēro centrālās un perifērās nervu sistēmas darbības traucējumus (murgus u. c.) Bišu indes iedarbība uz smadzeņu stumbru izraisa sliktu dūšu, vemšanu, aizdusu un pat elpošanas centra paralīzi. Ja cilvēks nomirst no bišu kodieniem, sekcijā atrod daudz asinsizplūdumu kuņģa un zarnu traktā un smadzeņu apvalkos. So parādību izskaidro ar histamīna darbību, jo tas atrodas bišu indē. Tāpat kā čūsku indei, arī bišu indei ir antigēnu īpašības. Atkārtotu kodumu gadījumos cilvēki nereti pierod pie šīs indes. Tomēr praksē novēro arī paaugstinātu jutību (alerģiju) pret bišu indi.
Daudzi dzīvnieki ir tārpu pamatsaimnieki vai starpsaimnieki. Cilvēka organismā audu patoloģisko pārmaiņu cēlonis ir parazītu migrācija dažādās attīstības stadijās. Piemēram, ja cilvēka organismā nokļūst cērmju oliņas, zarnu traktā no tām veidojas kāpuri, kas izkļūst cauri zarnu sienai un nonāk asinīs, labajā sirds pusē un plaušās. Bojājot plaušu kapilārus un alveolas, kāpuri pa elpceļiem nonāk rīklē un pēc tam atkal zarnās, kur tad attīstās un uzturas nobriedušas cērmes. Cērmju kāpuru migrācijas rezultātā var rasties asinsizplūdumi, pneimonijas perēkļi un plaušu infarkti, zarnu perforācijas un peritonīts utt. No daudziem tārpiem (cērmēm, platajiem lenteņiem) ir izolētas bioloģiski aktīvas un toksiskas vielas ar antigēnu īpašībām. Parazitārās intoksikācijas gadījumā tiek kairināts smadzeņu stumbrs un novēro reiboni, siekalošanos, sliktu dūšu, pat vemšanu, kā arī eozinofilo leikocītu skaita palielināšanos. Nereti ir ari alerģiskas parādības, piemēram, nātrene.
Vislielāko grupu patogēno bioloģisko faktoru veido mikroorganismi (baktērijas, vīrusi, riketsijas u. c.). Cilvēks mikroorga¬nismus var saņemt ar slimu vai inficētu dzīvnieku siekalām, krēpām, strutām, urīnu, izkārnījumiem, ka arī no insektiem. Piemēram, odi pārnes malārijas plazmodiju, ērces — ērču encefalīta vīrusu, bet blusas, blaktis un utis — atgriezeniskā tīfa spirohetu un izsitumu tīfa riketsiju. Nereti cilvēks no dzīvniekiem saņem arī patogēnās sēnes. Piemēram, tieši kontaktējoties ar kaķiem un suņiem, uz cilvēka ādas, nagiem un matiem var nokļūt dermatomikožu (kraupja, ēdes) ierosinātāji.
Arī augi uz cilvēka organismu var iedarboties mehāniski, piemēram, rožu un ērkšķu krūmos var rasties dūrieni un saskrambājumi. Ir augi (nātres, vilkogas), kas satur indīgus šķīdumus, kuri cilvēka ādā un gļotādā izraisa iekaisumu un tūsku. Samērā daudzi augi ir alergēni un spēj izraisīt pat smagas alerģiskas slimības (bronhiālo astmu, dermatītu). Melnie graudi, magones, driģenes un daudzi citi augi satur indīgas vielas (alkaloīdus, saponīnus u. c.).
Vairākus augus, kā arī dzīvnieku produktus, kas satur indīgas vielas (melnie graudi, čūsku inde), izmanto ārstniecībā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru