Gremošanas orgānu izmeklēšanas metodes nosacīti var iedalīt 4 grupās: 1) rentgenoloģiskās izmeklēšanas metodes, 2) endoskopiskās un pārējās instrumentālās izmeklēšanas metodes, 3) gremošanas orgānu zondēšana, 4) gremošanas orgānu sekrētu un bioptātu makroskopiskās, mikroskopiskās, bioķīmiskās izmeklēšanas metodes. Šīs metodes apskata klīniskajā un speciālajā literatūrā, tādēļ šajā nodaļā īsi aprakstīta vienīgi kuņģa un duodēna zondēšanas diagnostiskā nozīme.
Kuņģa sekrēcijas izmeklēšanai klīniskajā praksē visplašāk lieto kuņģa frakcionēto zondēšanu, HC1 debita noteikšanu un intragastrālo pH-metriju.
Frakcionētā zondēšana. Kuņģī ievada zondi un atsūc kuņģa sulu pec noteiktiem laika intervāliem. Kuņģa sulas paraugos ar titrēšanas metodi nosaka t. s. brīvo HC1 un kopējo skābumu. Lai noteiktu HC1 debitu, izmērī skābes daudzumu, kādu kuņģis izdala noteiktā laika intervālā, parasti — vienā stundā.
No kuņģa sekrēcijas izmeklēšanas metodēm mūsdienās par pilnvērtīgāko uzskata intragastrālo pH-metriju, bet no duodēna zondēšanas metodēm — frakcionēto zondēšanu un sedimenta novērtēšanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru