Par koagulācijas hemostāzes norisi liecina asinsreces laiks, protrombīna indekss, trombīna laiks, fibrinogēna daudzums asins plazmā, kaolīna-kefalīna un citas raudzes.
Asinsreces laiks ir asins spontānās koagulācijas laiks no asins noņemšanas līdz recekļa izveidošanās brīdim. Tā noteikšanai klīniskajā praksē visbiežāk lieto Lī—Vaita (Lee, White) metodi — ūdens vannā +37°C temperatūrā ievieto mēģeni ar 1 ml venozo asiņu. Normāli asinis sarec 5—8 minūtēs.
Asinsreces laiks dod vispārīgu priekšstatu par hemokoagulācijas profāzi, 1. un 2. fāzi, arī par trombocītu adhēzijas un agregācijas īpašībām. Asinsreces laiks pagarinās koagulopātiju, trombocitopēniju un trombocitopātiju gadījumā. Vazopātiju gadījumā tas nemainās.
Protrombīna indekss ļauj summāri novērtēt ārējo asinsreces mehānismu. Pēc Kvika (A. J. Quick) metodes pacienta un vesela cilvēka asins plazmai pievieno audu tromboplastīnu.
Tromboplastīns aktivē VII asinsreces faktoru un tādējādi ierosina ārējo asinsreces mehānismu. Pie tam asinsrece atkarīga no VII, X, V, Va (VI) faktora, protrombīna un fibrinogēna, bet nav atkarīga no iekšējā asinsreces mehānisma faktoriem (XII, XI, IX, VIII). Tādēļ hemofilijas slimniekiem protrombīna indekss praktiski nemainās.
Tā kā audu tromboplastīna emulsijas aktivitāte var būt atšķirīga, vispirms nosaka pacienta un vesela cilvēka protrombīna laiku*. Par plazmas sarecēšanu liecina fibrīna pavedienu parādīšanās. Pēc tam aprēķina protrombīna indeksu (i) un izsaka to procentos:
Normāls protrombīna indekss ir 80—100%. Protrombīna indeksu samazina protrombīna kompleksa jebkura faktora pārmantots vai iegūts deficīts. Vairāki no šiem faktoriem (VII, X, II) veidojas hepatocītos K vitamīna klātbūtnē, tādēļ protrombīna indekss samazinās, ja ārstēšanā lieto K vitamīna antagonistus (fenilīnu u. c.), notikusi saindēšanās ar K vitamīna antagonistiem (piemēram, kumarīniem), traucēta žults noplūde, attīstījusies aknu patoloģija. Protrombīna kompleksa faktoru saturs samazinās arī tad, ja tie tiek pastiprināti izmantoti vai inhibēti, piemēram, intensīva intravazālā koagulācija, specifisko antivielu, nespecifisko paraproteīnu vai diseminētās sarkanās vilkēdes inhibitora darbība.
Protrombīna indeksa palielināšanās pamatā var būt hiperprotrombinēmija.
Trombīna laiks ir citrētas asins plazmas sarecēšanas laiks trombīna klātbūtnē. Trombīna laiks ļauj novērtēt asinsreces beigu posmu (2. fāzi). Trombīna laiku pagarina hipofibrinogenēmija, fibrīna degradācijas produktu uzkrāšanās (tie bloķē fibrinogēnu un fibrīna monomērus, traucē to polimerizāciju), paraproteinēmija (olbaltumvielas adsorbējas uz asinsreces faktoriem).
Ja trombīna laiks ir normāls, bet protrombīna indekss — samazināts, iespējams VII, X, V vai II faktora deficīts.
Fibrinogēna daudzums asins plazmā ir svarīgs asinsreces 2. fāzes rādītājs. To nosaka ar koagulācijas vai izsālīšanas metodi.
Hipofibrinogenēmiju izraisa DIK sindroms un fibrinolītiskā terapija. Iespējama arī pārmantota hipofibrinogenēmija un disfibrinogenēmija.
Nosaka arī ar fibrīna degradācijas produktiem bloķēto fibrinogēnu un fibrīna monomērus.
Kaolīna-kefalīna raudze. Asins plazmai pievieno kaolīnu (XII faktora aktivators) un kefalīnu (trombocītu 3. faktora analogs) un reģistrē, cik ilgā laikā plazma sarec. Ja šis laiks ir ilgāks par normālo, bet trombīna laiks un protrombīna indekss ir normāls, iespējams XII, XI, IX vai VIII faktora deficīts.
Bez koagulācijas mehānismiem izmeklē arī fibrinolītisko sistēmu — nosaka asins fibrinolītisko aktivitāti un fibrīna degradācijas produktu daudzumu. No fizioloģiskajiem antikoagulantiem liela nozīme ir antitrombīna III noteikšanai. Tas ļauj konstatēt pārmantotu antitrombīna III deficītu, kā arī novērtēt heparīna terapijas efektivitāti DIK sindroma gadījumā (antitrombīns III darbojas ar heparīna starpniecību).
Končalovska—Rumpela—Lēdes (M. П. Кончаловский, T. K. Rumpel, S. C. Leede) raudzi lieto kapilāru izturības pārbaudei. Arteriālā spiediena mēraparāta (tonometra) manšeti apliek pacienta augšdelmam un 5 minūtes tajā uztur vidēju spiedienu (starp maksimālo un minimālo arteriālo spiedienu), proti, rada venozo hiperēmiju. Veselam cilvēkam šajā laikā elkoņa bedrītē var rasties 5 vai 6 sīkas petehijas. Ja kapilāru sienas rezistence ir samazināta, rodas daudz punktveidīgu asins izplūdumu.
Pozitīva Končalovska—Rumpela—Lēdes raudze liecina par vazopatiju, trombocitopēniju vai trombocitopātiju. Hemofilijas slimniekiem šī raudze ir negatīva.
Protrombīna indeksa palielināšanās pamatā var būt hiperprotrombinēmija.
Trombīna laiks ir citrētas asins plazmas sarecēšanas laiks trombīna klātbūtnē. Trombīna laiks ļauj novērtēt asinsreces beigu posmu (2. fāzi). Trombīna laiku pagarina hipofibrinogenēmija, fibrīna degradācijas produktu uzkrāšanās (tie bloķē fibrinogēnu un fibrīna monomērus, traucē to polimerizāciju), paraproteinēmija (olbaltumvielas adsorbējas uz asinsreces faktoriem).
Ja trombīna laiks ir normāls, bet protrombīna indekss — samazināts, iespējams VII, X, V vai II faktora deficīts.
Fibrinogēna daudzums asins plazmā ir svarīgs asinsreces 2. fāzes rādītājs. To nosaka ar koagulācijas vai izsālīšanas metodi.
Hipofibrinogenēmiju izraisa DIK sindroms un fibrinolītiskā terapija. Iespējama arī pārmantota hipofibrinogenēmija un disfibrinogenēmija.
Nosaka arī ar fibrīna degradācijas produktiem bloķēto fibrinogēnu un fibrīna monomērus.
Kaolīna-kefalīna raudze. Asins plazmai pievieno kaolīnu (XII faktora aktivators) un kefalīnu (trombocītu 3. faktora analogs) un reģistrē, cik ilgā laikā plazma sarec. Ja šis laiks ir ilgāks par normālo, bet trombīna laiks un protrombīna indekss ir normāls, iespējams XII, XI, IX vai VIII faktora deficīts.
Bez koagulācijas mehānismiem izmeklē arī fibrinolītisko sistēmu — nosaka asins fibrinolītisko aktivitāti un fibrīna degradācijas produktu daudzumu. No fizioloģiskajiem antikoagulantiem liela nozīme ir antitrombīna III noteikšanai. Tas ļauj konstatēt pārmantotu antitrombīna III deficītu, kā arī novērtēt heparīna terapijas efektivitāti DIK sindroma gadījumā (antitrombīns III darbojas ar heparīna starpniecību).
Končalovska—Rumpela—Lēdes (M. П. Кончаловский, T. K. Rumpel, S. C. Leede) raudzi lieto kapilāru izturības pārbaudei. Arteriālā spiediena mēraparāta (tonometra) manšeti apliek pacienta augšdelmam un 5 minūtes tajā uztur vidēju spiedienu (starp maksimālo un minimālo arteriālo spiedienu), proti, rada venozo hiperēmiju. Veselam cilvēkam šajā laikā elkoņa bedrītē var rasties 5 vai 6 sīkas petehijas. Ja kapilāru sienas rezistence ir samazināta, rodas daudz punktveidīgu asins izplūdumu.
Pozitīva Končalovska—Rumpela—Lēdes raudze liecina par vazopatiju, trombocitopēniju vai trombocitopātiju. Hemofilijas slimniekiem šī raudze ir negatīva.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru