Eksperimentālās metodes ļauj novērtēt aknu funkciju traucējumu veidus un klīniskās izpausmes.
Aknu pilnīga ekstirpācija. Šo operāciju suņiem veic vairākos posmos. Tūlīt pēc operācijas suns spēj staigāt un dzert ūdeni, bet 3—8 stundu laikā viņam iestājas hipoglikēmiskā koma, un suns iet bojā. Ja dzīvniekam ik stundas ievada glikozi, viņu izdodas uzturēt dzīvu 20—40 stundas. Asinīs šajā laikā samazinās albumīnu, protrombīna, fibrinogēna un arī urīnvielas daudzums, bet palielinās reziduālā slāpekļa, aminoskābju un brīvā bilirubīna daudzums, izbeidzas aknu antitoksiskā funkcija. Sunim progresē nespēks, samazinās arteriālais spiediens, paātrinās sirdsdarbība, iestājas Ceina—Stoksa elpošana (sk. 5.3.1.3. nod.) un nāve elpošanas centra paralīzes dēļ.
Aknu daļēja ekstirpācija parāda, ka aknām piemīt izteikta reģenerācijas spēja. 4—8 nedēļu laikā pēc 70—75% aknu parenhīmas ekstirpācijas suņiem un žurkām šis orgāns pilnīgi reģenerē. Pirmo 3 dienu laikā pēc operācijas aknu šūnas intensīvi dalās, bet no 7. pēcoperācijas dienas var konstatēt hepatocītu hipertrofiju. Reģenerācijas laikā aknās samazinās glikogēna daudzums, transamināžu un citu enzīmu aktivitāte. Pirmajās dienās pēc aknu daļējas ekstirpācijas aknās intensīvi sintezējas nukleīnskābes.
Izolētu aknu perfūzijas metode. Klods Bernārs (C. Bernard) jau pagājušajā gadsimtā perfuzēja izolētas aknas ar fizioloģisko šķīdumu un pierādīja, ka šajā orgānā notiek glikogēna sintēze un glikogenolīze. Vēlāk tika konstatēta arī urīnvielas sintēze aknās un citas bioķīmiskas norises.
Londona angiostomijas metode ļauj hroniska eksperimenta apstākļos iegūt aknām pieplūstošo un no tām aizplūstošo asiņu paraugus. Operācijas laikā pie dzīvnieka vārtu vēnas un aknu vēnu sienām fiksē caurulītes (20. att.), caur kurām eksperimenta laikā injekcijas adatu ievada atbilstošajā vēnā. Ar angiostomijas metodi tika izpētīta aknu barjerfunkcija, kā arī ogļhidrātu, olbaltumvielu, udenssaļu maiņas un bilirubīna veidošanās traucējumi sakarā ar aknu bojājumu.
Eka fistula. 1877. gadā krievu ķirurgs N. Eks, lai radītu metodi portālā sastrēguma un ascīta likvidēšanai aknu cirozes slimniekam, eksperimentā suņiem izveidoja vārtu vēnas anastomozi ar apakšējo dobo vēnu, bet aknu cirozi modelēja, liģējot vārtu vēnu pirms tās ieplūšanas aknās (21. I att.). Šādas operācijas rezultātā asinis no kuņģa un zarnu trakta uz aknām vairs neplūst, asins caurplūde
aknās un 02 izmantošana šajā orgānā samazinās uz pusi.
Daļa no 8 operētajiem suņiem aizbēga, citi gāja bojā nepareiza uztura dēļ, un N. Eks eksperimentus pameta. Vēlāk I. Pavlovs tos atkārtoja un konstatēja, ka dzīvnieku stāvoklis, ja viņus baro ar piena un sakņu ēdieniem, pirmajās dienās pēc operācijas ir apmierinošs. Tomēr 10.—12. pēcoperācijas dienā suņiem radās uzbudinājums, kustību traucējumi (ataksija, «manēžas kustības»), pakaļkāju rigiditāte, toniski un kloniski krampji, miegainība, dzīvnieki vāji reaģēja uz sāpju kairinājumu.
Ja operētos suņus baroja ar jēlu gaļu, šie simptomi («gaļas saindēšanās») radās jau 3. vai 4. dienā pēc operācijas.
Asinīs stipri palielinājās amonjaka un tā sāļu koncentrācija (4 mmol/l jeb 7 mg % amonjaka asinīs ir letāla koncentrācija), bet asinis un urīnā samazinājās urīnvielas saturs. Acīmredzot amonjaks, kurš izveidojies zarnās, bet nav nokļuvis aknās un nav pārveidojies urīnvielā, izraisa aknu komu. Tātad pēc N. Eka fistulas izveidošanas pavājinās aknu barjerfunkcija, urīnvielas, olbaltumvielu, hemoglobīna, žultsskābju sintēze, aminoskābju izmantošana, aknu reģenerācijas spējas un citas aknu funkcijas.
Pavlova—Eka apgrieztā fistula. Suņiem izveido vārtu
vēnas anastomozi ar apakšējo dobo vēnu, bet virs anastomozes liģe apakšējo dobo vēnu (sk. 21. II att.). Tad liela daļa asiņu plūst cauri aknām. Šis eksperimenta modelis dod iespēju pētīt aknu dezintoksikācijas funkciju, mainot dzīvnieku barības sastāvu.
Aknu asinsvadu ligatūras bieži izraisa eksperimenta dzīvnieku bojāeju vai arī rada smagus aknu funkciju traucējumus. Aknu artērijas pārsiešana kļūst par dzīvnieka nāves cēloni tādēļ, ka aknas sekundāri inficējas ar zarnu anaerobo mikrofloru un attīstās plaša aknu parenhīmas nekroze. Antibiotiku ievadīšana spēj aizkavēt nekrozi, bet 10 dienu laikā pēc ligatūras uzlikšanas jau ir attīstījušās artēriju kolaterāles.
Vārtu vēnas ligatūra suņiem izraisa akūtus asinsrites traucējumus, un 1—2 stundu laikā iestājas nāve. Sekcijā vēdera dobuma orgānos konstatē hiperēmiju un asinsizplūdumus. Arī aknu vēnu liģēšana izraisa dzīvnieku strauju bojāeju. Aknu vēnu sašaurināšana izraisa portālo hipertensiju un ascītu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru