Izšķir divas vaskulāro nefropātiju grupas — nefroangiopātijas (nefromakroangiopātija jeb renovaskulāra hipertensija) un nieru vaskulītus (nefromikroangiopātija). Nefroangiopātijas ir nieru artērijas stenoze un nefroangioskleroze. Nieru artērijas stenoze (stenosis art. renalis) attīstās nieru artērijas 1) obliterējošas aterosklerozes vai 2) fibromuskulāras hiperplāzijas rezultātā. Retāk nieru artēriju no ārpuses saspiež rētaudi, piemēram, pēc traumas. Nieru artērijas stenozēšanās sekas ir renovaskulāra hipertensija. Nefroangioskleroze (nephroangiosclerosis) ir intrarenala mikroangiopatija, kura veidojas jebkuras izcelsmes arteriālās hipertensijas gaitā.
Nieru vaskulīts ir kādas citas slimības izpausme. Nieru arteriolu un sīko artēriju bojājumi rodas diseminētās sarkanās vilkēdes, sklerodermijas, nodozā periarterīta, dermatomiozīta, reimatoīdā artrīta, cukura diabēta, Sēnleina—Henoha purpuras, hemolītiski urēmiskā sindroma un citos gadījumos.
Asinsrites traucējumu dēļ rodas nieru audu hipoksija, jukstaglomerulārajā aparātā pastiprinās renīna izdale — aktivējas renīnaangiotensīna-aldosterona (Re-A-A) sistēma. Angiotensīns sašaurina arteriolas, bet aldosterons pastiprina Na+ reabsorbciju nierēs. Asins osmotiskajam spiedienam paaugstinoties, hipofīzes mugurējā daļā pastiprinās vazopresīna izdale, kurš veicina ūdens reabsorbciju. Šo mehānismu ietekmē rodas visai vaskulāro nefropātiju grupai raksturīgā kopīgā pazīme — stabila un augsta arteriālā hipertensija.
Tā kā nieru asinsapgāde samazinās, pavājinās urīna filtrācija un rodas nieru kanāliņu un intersticiālo audu bojājums, tad akūtas vaskulāras nefropātijas izraisa akūtu nieru mazspēju, bet hroniskas — hronisku nieru mazspēju.
Nieru vaskulīts ir kādas citas slimības izpausme. Nieru arteriolu un sīko artēriju bojājumi rodas diseminētās sarkanās vilkēdes, sklerodermijas, nodozā periarterīta, dermatomiozīta, reimatoīdā artrīta, cukura diabēta, Sēnleina—Henoha purpuras, hemolītiski urēmiskā sindroma un citos gadījumos.
Asinsrites traucējumu dēļ rodas nieru audu hipoksija, jukstaglomerulārajā aparātā pastiprinās renīna izdale — aktivējas renīnaangiotensīna-aldosterona (Re-A-A) sistēma. Angiotensīns sašaurina arteriolas, bet aldosterons pastiprina Na+ reabsorbciju nierēs. Asins osmotiskajam spiedienam paaugstinoties, hipofīzes mugurējā daļā pastiprinās vazopresīna izdale, kurš veicina ūdens reabsorbciju. Šo mehānismu ietekmē rodas visai vaskulāro nefropātiju grupai raksturīgā kopīgā pazīme — stabila un augsta arteriālā hipertensija.
Tā kā nieru asinsapgāde samazinās, pavājinās urīna filtrācija un rodas nieru kanāliņu un intersticiālo audu bojājums, tad akūtas vaskulāras nefropātijas izraisa akūtu nieru mazspēju, bet hroniskas — hronisku nieru mazspēju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru