Vairošanās imunoloģiskie traucējumi izpaužas 1) apaugļošanās imunoloģiskajās pārmaiņās, 2) mātes un augļa antigēnu nesaderībā un 3) mātes un placentas asiņu kontakta traucējumos (placentā var būt antigēni, pret kuriem mātes organismā sāk veideties antivielas) .
Apaugļošanās imunoloģisko traucējumu izpausme ir sterilitāte. Vīriešiem sterilitāti var izraisīt orhīts, dzimumorgānu trauma, kā arī autoantivielu veidošanās pret spermatozoīdiem. Sievietēm sterilitātes cēlonis var būt dzimumšūnu veidošanās traucējumi, kā arī antivielu rašanās pret daudziem spermatozoīdu antigēniem (prostitūtu sterilitāte) vai pret konkrēta partnera spermatozoīdu antigēniem.
Mātes un augļa antigēnu nesaderība. Grūtniecībā var būt ABO asins grupu un Rh antigēnu nesaderība.
Augli no mātes imunoloģiskās sistēmas darbības aizsargā bioloģiska barjera — placenta. Deciduālais apvalks un horijs satur mātes ABO sistēmas antigēnus, bet amnijs un amnija šķidrums — augļa antigēnus. Uzskata, ka amnija un amnija šķidruma antigēni saista mātes antivielas un neļauj tām iekļūt auglī. Tādējādi placentas barjera ļauj mātes organismā attīstīties antigēnu ziņā svešam organismam.
Pēdējā laikā uzskata, ka placentas trofoblasti secernē vielu, kas inhibē makrofāgu sistēmu. Sī viela traucē saskaņotu T un B limfocītu darbību un novērš to fagocitozes spējas, tādējādi pasargājot augli («nesingēnu transplantātu») no mātes imunoloģiskajām atgrūšanas reakcijām.
Imunoloģiskajā ziņā dzemdības var uzskatīt par mātes organisma imunoloģiskās tolerances izzušanu pret augli, zināmā mērā tās līdzinās transplantāta atgrūšanas procesam. Tuvojoties dzemdību laikam, placentas caurlaidība stipri pieaug. Mātes organismā nonāk arvien vairāk augļa antigēnu, pret kuriem veidojas aizvien vairāk antivielu. Tomēr imunoloģiskais konflikts starp mātes un augļa organismu nereti sākas jau agrāk — grūtniecības laikā.
ABO asins grupu nesaderība ir viena no biežākajām mātes un augļa imunoloģiskā konflikta formām. Grūtniecību, kurā auglim ir A vai B antigēns, bet mātei šī antigēna nav, sauc par heterospecifisku grūtniecību. Tā sastopama apmēram 25% gadījumu. Novērots, ka 0(1) grupas sievietēm laulībā ar A(II) grupas vīriešiem bērnu dzimst mazāk nekā A (II) grupas sievietēm laulībā ar 0(1) grupas vīriešiem, bet spontāno abortu un nedzīvi dzimušo bērnu skaits ir lielāks. Imunologi šo parādību izskaidro šādi: auglim ar A antigēnu, sevišķi, ja placentas caurlaidība ir paaugstināta, nav viegli attīstīties mātes organismā, kurā cirkulē a aglutinīni. Auglis bieži iet bojā jau tad, kad to vispār vēl nekvalificē par abortu.
Mūsdienās cilvēka organismā ir pierādīti daudzi izoantigēni, un tie pieder pie 13 sistēmām (ABO, MN, Rh u. c.). Eritrocītos vien ir vairāk nekā 100 dažādu antigēnu, tāpēc māte un auglis praktiski vienmēr atrodas zināmos imunoloģiskās nesaderības apstākļos. Taču tēvs ir Rh+ (DD vai Dd). 4.—5. grūtniecības mēnesī augļa Rh antigēni caur placentu nonāk mātes organismā (27. att. ,1), kur pret tiem sāk veidoties antivielas (27. att. , 2). Kad antivielas nonāk auglī, auglim attīstās hemolītiskā anēmija (27. att. , 3), bet kaulu smadzenes sāk pastiprināti funkcionēt — asinīs parādās eritroblasti. Tomēr pirmās grūtniecības laikā parasti neveidojas daudz antivielu un dzemdības ir normālas. Sensibilizācija galvenokārt notiek dzemdību periodā, un otrās grūtniecības laikā antivielu titrs pieaug daudz straujāk. Jo lielāks ir Rh antigēnu ziņā nesaderīgu grūtniecību skaits, jo stiprāka iespēja sensibilizēties. Ja grūtniecībā ir Rh konflikts, tad 15—30% gadījumu 17.—40. nedējā auglis iet bojā. Bieži mēdz būt arī priekšlaicīgas dzemdības un icterus neonatorum grāvis.
Terapijas principi. Konstatēts, ka Rh- cilvēkiem neveidojas antivielas pret rēzus faktoru, ja viņiem nav antigēna D. So fenomenu izmanto jaundzimušo hemolītiskās slimības profilaksē. Rh- sievietēm, kas pēc pirmā Rh+ bērna piedzimšanas ir imunizētas ar antigēnu D, pirmajās 24—48 stundās pēc dzemdībām ievada antiD imūnglobulīnu. Antigēna un ievadītās antivielas reakcijas rezultātā antigēna D koncentrācija sievietes organismā krasi samazinās.
Ja grūtniecībā ir bijis Rh konflikts, māte nedrīkst bērnu zīdīt, jo arī pienā ir antivielas pret Rh antigēniem. Bērnam pārlej asinis, smagos gadījumos pat izdara totālu asins apmaiņu. Lai saistītu Rh antivielas, grūtniecības laikā mātei dažkārt nelielās devās pārlej Rh+ asinis. Tomēr tā nav laba ārstniecības metode, jo mātes organismā vēl papildus tiek ievadīta sveša olbaltumviela.
Pretējā gadījumā (ja māte ir Rh~, bet bērns Rh+) šādu konfliktu grūtniecībā nenovēro. Interesanti, ka asins grupu nesaderība starp māti un augli rada it kā relatīvu aizsardzību pret vienlaicīgu Rh konfliktu grūtniecības laikā.
Apaugļošanās imunoloģisko traucējumu izpausme ir sterilitāte. Vīriešiem sterilitāti var izraisīt orhīts, dzimumorgānu trauma, kā arī autoantivielu veidošanās pret spermatozoīdiem. Sievietēm sterilitātes cēlonis var būt dzimumšūnu veidošanās traucējumi, kā arī antivielu rašanās pret daudziem spermatozoīdu antigēniem (prostitūtu sterilitāte) vai pret konkrēta partnera spermatozoīdu antigēniem.
Mātes un augļa antigēnu nesaderība. Grūtniecībā var būt ABO asins grupu un Rh antigēnu nesaderība.
Augli no mātes imunoloģiskās sistēmas darbības aizsargā bioloģiska barjera — placenta. Deciduālais apvalks un horijs satur mātes ABO sistēmas antigēnus, bet amnijs un amnija šķidrums — augļa antigēnus. Uzskata, ka amnija un amnija šķidruma antigēni saista mātes antivielas un neļauj tām iekļūt auglī. Tādējādi placentas barjera ļauj mātes organismā attīstīties antigēnu ziņā svešam organismam.
Pēdējā laikā uzskata, ka placentas trofoblasti secernē vielu, kas inhibē makrofāgu sistēmu. Sī viela traucē saskaņotu T un B limfocītu darbību un novērš to fagocitozes spējas, tādējādi pasargājot augli («nesingēnu transplantātu») no mātes imunoloģiskajām atgrūšanas reakcijām.
Imunoloģiskajā ziņā dzemdības var uzskatīt par mātes organisma imunoloģiskās tolerances izzušanu pret augli, zināmā mērā tās līdzinās transplantāta atgrūšanas procesam. Tuvojoties dzemdību laikam, placentas caurlaidība stipri pieaug. Mātes organismā nonāk arvien vairāk augļa antigēnu, pret kuriem veidojas aizvien vairāk antivielu. Tomēr imunoloģiskais konflikts starp mātes un augļa organismu nereti sākas jau agrāk — grūtniecības laikā.
ABO asins grupu nesaderība ir viena no biežākajām mātes un augļa imunoloģiskā konflikta formām. Grūtniecību, kurā auglim ir A vai B antigēns, bet mātei šī antigēna nav, sauc par heterospecifisku grūtniecību. Tā sastopama apmēram 25% gadījumu. Novērots, ka 0(1) grupas sievietēm laulībā ar A(II) grupas vīriešiem bērnu dzimst mazāk nekā A (II) grupas sievietēm laulībā ar 0(1) grupas vīriešiem, bet spontāno abortu un nedzīvi dzimušo bērnu skaits ir lielāks. Imunologi šo parādību izskaidro šādi: auglim ar A antigēnu, sevišķi, ja placentas caurlaidība ir paaugstināta, nav viegli attīstīties mātes organismā, kurā cirkulē a aglutinīni. Auglis bieži iet bojā jau tad, kad to vispār vēl nekvalificē par abortu.
Mūsdienās cilvēka organismā ir pierādīti daudzi izoantigēni, un tie pieder pie 13 sistēmām (ABO, MN, Rh u. c.). Eritrocītos vien ir vairāk nekā 100 dažādu antigēnu, tāpēc māte un auglis praktiski vienmēr atrodas zināmos imunoloģiskās nesaderības apstākļos. Taču tēvs ir Rh+ (DD vai Dd). 4.—5. grūtniecības mēnesī augļa Rh antigēni caur placentu nonāk mātes organismā (27. att. ,1), kur pret tiem sāk veidoties antivielas (27. att. , 2). Kad antivielas nonāk auglī, auglim attīstās hemolītiskā anēmija (27. att. , 3), bet kaulu smadzenes sāk pastiprināti funkcionēt — asinīs parādās eritroblasti. Tomēr pirmās grūtniecības laikā parasti neveidojas daudz antivielu un dzemdības ir normālas. Sensibilizācija galvenokārt notiek dzemdību periodā, un otrās grūtniecības laikā antivielu titrs pieaug daudz straujāk. Jo lielāks ir Rh antigēnu ziņā nesaderīgu grūtniecību skaits, jo stiprāka iespēja sensibilizēties. Ja grūtniecībā ir Rh konflikts, tad 15—30% gadījumu 17.—40. nedējā auglis iet bojā. Bieži mēdz būt arī priekšlaicīgas dzemdības un icterus neonatorum grāvis.
Terapijas principi. Konstatēts, ka Rh- cilvēkiem neveidojas antivielas pret rēzus faktoru, ja viņiem nav antigēna D. So fenomenu izmanto jaundzimušo hemolītiskās slimības profilaksē. Rh- sievietēm, kas pēc pirmā Rh+ bērna piedzimšanas ir imunizētas ar antigēnu D, pirmajās 24—48 stundās pēc dzemdībām ievada antiD imūnglobulīnu. Antigēna un ievadītās antivielas reakcijas rezultātā antigēna D koncentrācija sievietes organismā krasi samazinās.
Ja grūtniecībā ir bijis Rh konflikts, māte nedrīkst bērnu zīdīt, jo arī pienā ir antivielas pret Rh antigēniem. Bērnam pārlej asinis, smagos gadījumos pat izdara totālu asins apmaiņu. Lai saistītu Rh antivielas, grūtniecības laikā mātei dažkārt nelielās devās pārlej Rh+ asinis. Tomēr tā nav laba ārstniecības metode, jo mātes organismā vēl papildus tiek ievadīta sveša olbaltumviela.
Pretējā gadījumā (ja māte ir Rh~, bet bērns Rh+) šādu konfliktu grūtniecībā nenovēro. Interesanti, ka asins grupu nesaderība starp māti un augli rada it kā relatīvu aizsardzību pret vienlaicīgu Rh konfliktu grūtniecības laikā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru