pirmdiena, 2013. gada 9. septembris

Proliferācija

Iekaisums vienmēr sākas ar alterāciju. Pēc zināma laika infiltrācijas, proteolīzes, nekrozes un sastrutojuma procesi samazinās vai izbeidzas un priekšplānā izvirzās audu atjaunošanās. Vislielāko audu bojājumu rada strutains iekaisums. Pēc strutu evakuācijas audos paliek dobums (audu defekts), kuru pakāpeniski piepilda saistaudu elementi, — noris saistaudu proliferācija.
Saistaudu proliferāciju iekaisuma perēklī veicina plastiskais materiāls, kas palielinātā daudzumā ir iekaisušajos audos un eksudātā, augšanas aktivatori, kas rodas alterācijas procesos, heilonu (proliferācijas inhibitoru) daudzuma samazināšanās, cAMF pavairošanās un vājā acidoze. Vājas acidozes apstākļos oksihemoglobīna disociācijai audos nepieciešams lielāks skābekļa parciālais spiediens nekā normāli — Hb02 disociācijas līkne novirzās pa labi. Tātad alterācija jau ir nākamās — restitūcijas (reģenerācijas) — fāzes sākums. Visiem intensīvi proliferējošiem audiem vajag daudz ūdens, un arī saistaudu reģenerācija sākas hiperhidratācijas apstākļos (hiperhidratācijas fāze).

Mikrofāgi iekaisuma perēklī pakāpeniski iet bojā, un sāk dominēt inakrofāgi. Šo šūnu fagocitārā aktivitāte pieaug, tās fagocitē bojāgājušās šūnas un citus alterācijas produktus. Iekaisuma perēklī viens šūnu veids nomaina otru (mikrofāgi — makrofāgi — fibroblasti), katrs no tiem veic savu uzdevumu un pēc tam atdod savu vietu otram šūnu veidam. Tātad galvenās saistaudu izmaiņas iekaisuma perēklī ir makrofāgu, fibroblastu un histiocītu pavairošanās, kapilāru veidošanās (2—3 dienās) un saistaudu šķiedru attīstība (3—6 dienās). Audu defekts pakāpeniski piepildās ar granulācijas audiem — jauniem, enerģiski augošiem un asinsvadiem bagātiem audiem, kas norobežo iekaisuma perēkli.
Fagocitozes, acidozes, proteolītisko un lipolītisko enzīmu paaugstinātās aktivitātes apstākļos mikroorganismi un bojāgājušie audu elementi tiek likvidēti, iekaisums norobežojas, eksudācija un hiperēmijas zona ap to samazinās. Pēc audu defekta aizpildīšanās asinsvadi un limfvadi sāk tukšoties (limfvadi iekaisuma tūskas likvidēšanā izpilda drenāžas funkciju). Iekaisuma tūska izzūd, un iestājas hipohidratācijas fāze. Noris ne tikai saistaudu, bet arī orgānu un audu specifisko šūnu reģenerācija. Taču, palielinoties diferencēto šūnu skaitam, kas producē heilonus, reģenerācijas intensitāte samazinās.
Ja audu bojājums ir neliels, reģenerācija bieži ir pilnīga, turpretim, ja tas ir liels, rodas rēta. Augsti diferencētās orgānu parenhīmas šūnas (smadzenēs, miokardā) pēc bojājuma atjaunoties nespēj. Saistaudi bieži ieaug nekrotiskajā masā, piemēram, pēc miokarda infarkta, pleirīta, vēdera dobuma operācijām. Sevišķi intensīvi saistaudi aug ap svešķermeni — tam apkārt izveidojas blīva kapsula.
Aseptiska brūce, kuras malas sakļaujas, dzīst primāri (per primātu intentiotiem). Šajā gadījumā ir izteikta makrofāgu proliferācija un intensīvi veidojas saistaudu šķiedras, kas kopā ar epitēlijšūnām aizvieto asins recekļa fibrīnu brūcē. Dažkārt bojāto šūnu elementi, piemēram, gļotādā, ādā, ir spējīgi reģenerēt un piepildīt defektu ar specifiskiem audiem, un tad brūce sadzīst bez rētas. Turpretim inficētas brūces, kā arī aseptiskas brūces, ja to malas nesakļaujas, dzīst sekundāri (per secundam intentionem), un rodas rēta.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru