Asinsvadu kamoliņa (glomerula) filtrējošā membrāna sastāv no 3 slāņiem — kapilāru endotēlija, bazālās membrānas un podocītiem. Podocīti ir glomerula kapsulas iekšējās daļas epiteliālas šūnas, starp kurām, tātad pie kamoliņa kapilāru virsmas, atrodas bezšūnu gels.
Nieru artērijas ir īsas, ar samērā lielu diametru un atiet no vēdera aortas taisnā leņķī, tādēļ arteriālais spiediens tajās ir augsts. Pat nieru kamoliņos hidrostatiskais spiediens ir 60% no kopējā arteriālā spiediena (PA~75 mm Hg). Šī spiediena ietekmē notiek urīna filtrācija (2. att.). Pretējā virzienā darbojas asins plazmas koloīdosmotiskais jeb onkotiskais spiediens (PKO~25 mm Hg) un nieru kapsulas iekšējais spiediens (PK~10 mm Hg). Pirmurīna (primārā urīna) filtrācijas spiedienu (PF) aprēķina pēc formulas
PF = PA- (PKO + PK), kur PF — filtracijas spiediens (mm Hg), PA — arteriālais spiediens (mm Hg), PKO— koloīdosmotiskais spiediens (mm Hg), PK — nieru kapsulas iekšējais spiediens (mm Hg). Normālais filtrācijas spiediens tātad ir
PF ~ 75- (25+10) ~ 40 mm Hg. Bez tam glomerulu ultrafiltrata daudzums atkarīgs no nieru apasiņotības, glomerula membrānu caurlaidības un funkcionējošo nefronu skaita.
Urīna filtrācijas traucējumi kamoliņos izpaužas divējādi — gan kā filtrācijas pastiprināšanās, gan kā filtrācijas pavājināšanās.
Urīna filtrācija pastiprinās, ja 1) paaugstinās hidrostatiskais spiediens kamoliņa kapilāros, 2) pazeminās asins onkotiskais spiediens, 3) pieaug asins caurplūde nierēs.
Hidrostatiskais spiediens kamoliņa kapilāros paaugstinās, ja samazinās kamoliņa pievadošais arteriolas tonuss un (vai) paaugstinās aizvadošās arteriolas tonuss. Pievadošās arteriolas tonuss samazinās un šis arteriolas reflektoriski paplašinās fiziskas slodzes apstākļos, kā ari tad, ja pavājinās asinsrite organisma perifērijā. Šāds ir diurēzes palielināšanās mehānisms slimniekam drudža temperatūras celšanās stadijā. Aizvadošās arteriolas spazmas izcelsmē svarīga nozīme ir simpatoadrenālās sistēmas uzbudinājumam, piemēram, mērens stress, hipertoniskās slimības sākumstadija. Šāds ir arī adrenālās poliūrijas mehānisms, — pēc adrenalīna mazu devu ievadīšanas palielinās diurēze.
Asins onkotiskais spiediens samazinās hipoproteinēmijas rezultātā. Tās biežākie cēloņi ir traucēta olbaltumvielu sintēze aknās, masīva proteinūrija (piemēram, nefrotiskais sindroms), liela šķidruma daudzuma ievadīšana vai asins atšķaidīšanās (hiperhidratācija).
Asins caurplūde nierēs palielinās pēc nieres daļējas ekstirpācijas, jo atlikušajos nefronos intensificējas ultrafiltrācija.
Urīna filtrācija pavājinās, ja 1) pazeminās hidrostatiskais spiediens kamoliņa kapilāros, 2) paaugstinās asins onkotiskais spiediens, 3) paaugstinās hidrostatiskais spiediens uz nieres kapsulu, 4) pavājinās asins caurplūde nierēs, 5) traucēta kamoliņa membrānas caurlaidība ūdenim un 6) samazinās funkcionējošo nefronu skaits.
Hidrostatiskais spiediens kamoliņa kapilāros samazinās tad, ja pazeminās arteriālais spiediens. Pēc pirmurīna filtrācijas spiediena aprēķina formulas redzams, ka, arteriālajam spiedienam pazeminoties līdz 60—70 mm Hg, urīna filtrācija izbeidzas. Tādēļ dažādas izcelsmes arteriālas hipotensijas, šoka, kolapsa rezultātā rodas anūrija (oligūrija). Hidrostatiskais spiediens nieru kamoliņa kapilāros pazeminās arī tad, ja sašaurinās nieru artērijas vai arteriolas, piemēram, obliterējoša ateroskleroze, spēcīgs stress (simpatoadrenālās sistēmas uzbudinājuma rezultātā palielinās kateholamīnu koncentrācija asinīs), stipras sāpes (reflektoriski rodas arteriolu spazma), renīna hipersekrēcija, nieru artērijas tromboze. Šājos gadījumos samazinās arī asins caurplūde nierēm.
Asins onkotiskais spiediens paaugstinās hipohidratācijas apstākļos, ja olbaltumvielas netiek zaudētas, kā arī tad, ja asinīs ievada olbaltumvielu preparātus. Onkotiskajam spiedienam paaugstinoties, urīna filtrācija pavājinās (sk. 2. att.).
Hidrostatiskais spiediens uz nieres kapsulu paaugstinās nierakmeņu slimības, priekšdziedzera hipertrofijas, urīnvada sašaurinājuma vai nospieduma gadījumā. Ja urīna atteces traucējumi ir ilgstoši, iekšējais spiediens uz nieru kapsulu kļūst ļoti liels. Ja tas sasniedz 40—50 mm Hg, urīna filtrācija var pilnīgi izbeigties.
Asins caurplūde nierēs pavājinās sirds mazspējas slimniekiem, jo nierēs samazinās ultrafiltrācijas intensitāte.
Glomerulu membrānas caurlaidība samazinās tad, ja pastiprināti proliferē kapilāru endotēlijs (piemēram, akūts glomerulonefrīts), attīstās asinsvadu skleroze, imunoloģiska procesa gaitā sabiezē bazālā membrāna, vēnā ievada organismam svešdabīgas olbaltumvielas (piemēram, ārstniecisku serumu).
Funkcionējošo nefronu skaits samazinās dažādu progresējošu nieru slimību rezultātā, kā arī toksisku faktoru ietekmē. Cilvēkam abās nierēs ir aptuveni 2 miljoni nefronu. Ja nefronu kļūst mazāk, samazinās filtrācijas virsma un pavājinās urīna filtrācija.
Nieru artērijas ir īsas, ar samērā lielu diametru un atiet no vēdera aortas taisnā leņķī, tādēļ arteriālais spiediens tajās ir augsts. Pat nieru kamoliņos hidrostatiskais spiediens ir 60% no kopējā arteriālā spiediena (PA~75 mm Hg). Šī spiediena ietekmē notiek urīna filtrācija (2. att.). Pretējā virzienā darbojas asins plazmas koloīdosmotiskais jeb onkotiskais spiediens (PKO~25 mm Hg) un nieru kapsulas iekšējais spiediens (PK~10 mm Hg). Pirmurīna (primārā urīna) filtrācijas spiedienu (PF) aprēķina pēc formulas
PF = PA- (PKO + PK), kur PF — filtracijas spiediens (mm Hg), PA — arteriālais spiediens (mm Hg), PKO— koloīdosmotiskais spiediens (mm Hg), PK — nieru kapsulas iekšējais spiediens (mm Hg). Normālais filtrācijas spiediens tātad ir
PF ~ 75- (25+10) ~ 40 mm Hg. Bez tam glomerulu ultrafiltrata daudzums atkarīgs no nieru apasiņotības, glomerula membrānu caurlaidības un funkcionējošo nefronu skaita.
Urīna filtrācijas traucējumi kamoliņos izpaužas divējādi — gan kā filtrācijas pastiprināšanās, gan kā filtrācijas pavājināšanās.
Urīna filtrācija pastiprinās, ja 1) paaugstinās hidrostatiskais spiediens kamoliņa kapilāros, 2) pazeminās asins onkotiskais spiediens, 3) pieaug asins caurplūde nierēs.
Hidrostatiskais spiediens kamoliņa kapilāros paaugstinās, ja samazinās kamoliņa pievadošais arteriolas tonuss un (vai) paaugstinās aizvadošās arteriolas tonuss. Pievadošās arteriolas tonuss samazinās un šis arteriolas reflektoriski paplašinās fiziskas slodzes apstākļos, kā ari tad, ja pavājinās asinsrite organisma perifērijā. Šāds ir diurēzes palielināšanās mehānisms slimniekam drudža temperatūras celšanās stadijā. Aizvadošās arteriolas spazmas izcelsmē svarīga nozīme ir simpatoadrenālās sistēmas uzbudinājumam, piemēram, mērens stress, hipertoniskās slimības sākumstadija. Šāds ir arī adrenālās poliūrijas mehānisms, — pēc adrenalīna mazu devu ievadīšanas palielinās diurēze.
Asins onkotiskais spiediens samazinās hipoproteinēmijas rezultātā. Tās biežākie cēloņi ir traucēta olbaltumvielu sintēze aknās, masīva proteinūrija (piemēram, nefrotiskais sindroms), liela šķidruma daudzuma ievadīšana vai asins atšķaidīšanās (hiperhidratācija).
Asins caurplūde nierēs palielinās pēc nieres daļējas ekstirpācijas, jo atlikušajos nefronos intensificējas ultrafiltrācija.
Urīna filtrācija pavājinās, ja 1) pazeminās hidrostatiskais spiediens kamoliņa kapilāros, 2) paaugstinās asins onkotiskais spiediens, 3) paaugstinās hidrostatiskais spiediens uz nieres kapsulu, 4) pavājinās asins caurplūde nierēs, 5) traucēta kamoliņa membrānas caurlaidība ūdenim un 6) samazinās funkcionējošo nefronu skaits.
Hidrostatiskais spiediens kamoliņa kapilāros samazinās tad, ja pazeminās arteriālais spiediens. Pēc pirmurīna filtrācijas spiediena aprēķina formulas redzams, ka, arteriālajam spiedienam pazeminoties līdz 60—70 mm Hg, urīna filtrācija izbeidzas. Tādēļ dažādas izcelsmes arteriālas hipotensijas, šoka, kolapsa rezultātā rodas anūrija (oligūrija). Hidrostatiskais spiediens nieru kamoliņa kapilāros pazeminās arī tad, ja sašaurinās nieru artērijas vai arteriolas, piemēram, obliterējoša ateroskleroze, spēcīgs stress (simpatoadrenālās sistēmas uzbudinājuma rezultātā palielinās kateholamīnu koncentrācija asinīs), stipras sāpes (reflektoriski rodas arteriolu spazma), renīna hipersekrēcija, nieru artērijas tromboze. Šājos gadījumos samazinās arī asins caurplūde nierēm.
Asins onkotiskais spiediens paaugstinās hipohidratācijas apstākļos, ja olbaltumvielas netiek zaudētas, kā arī tad, ja asinīs ievada olbaltumvielu preparātus. Onkotiskajam spiedienam paaugstinoties, urīna filtrācija pavājinās (sk. 2. att.).
Hidrostatiskais spiediens uz nieres kapsulu paaugstinās nierakmeņu slimības, priekšdziedzera hipertrofijas, urīnvada sašaurinājuma vai nospieduma gadījumā. Ja urīna atteces traucējumi ir ilgstoši, iekšējais spiediens uz nieru kapsulu kļūst ļoti liels. Ja tas sasniedz 40—50 mm Hg, urīna filtrācija var pilnīgi izbeigties.
Asins caurplūde nierēs pavājinās sirds mazspējas slimniekiem, jo nierēs samazinās ultrafiltrācijas intensitāte.
Glomerulu membrānas caurlaidība samazinās tad, ja pastiprināti proliferē kapilāru endotēlijs (piemēram, akūts glomerulonefrīts), attīstās asinsvadu skleroze, imunoloģiska procesa gaitā sabiezē bazālā membrāna, vēnā ievada organismam svešdabīgas olbaltumvielas (piemēram, ārstniecisku serumu).
Funkcionējošo nefronu skaits samazinās dažādu progresējošu nieru slimību rezultātā, kā arī toksisku faktoru ietekmē. Cilvēkam abās nierēs ir aptuveni 2 miljoni nefronu. Ja nefronu kļūst mazāk, samazinās filtrācijas virsma un pavājinās urīna filtrācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru