Embolijas klīniskā aina un sekas

Embolijas klīniskā aina un sekas ir atkarīgas no embolu lokalizācijas, asinsvadu uzbūves īpatnībām, kolaterālās asinsrites un tās neirohumorālās regulācijas, embolu izmēriem un kopējās masas, embolu veida, ātruma, ar kādu tie nokļūst asinsritē, organisma reaktivitātes. Klīnisko ainu katrā konkrētā gadījumā nosaka divi pamatfaktori — asinsvadu reflektoriskā spazma un kolaterāju attīstības pakāpe. Turklāt spazma var attīstīties ari attālo audu apvidu asinsvados un pasliktināt embolijas norisi. Šādos apstākļos vietējām patoloģiski fizioloģiskām pārmaiņām dažkārt pievienojas vispārēji traucējumi, kuru dēļ slimnieks var aiziet bojā. No otras puses, kolaterālās asinsrites pastiprināšanās rezultātā embola nosprostotā asinsvada rajonā audi nereti neatmirst.
Ja embols nosprosto vēnu, attīstās venozā hiperēmija, bet, ja artēriju, — išēmija vai infarkts. Hipoksijas un acidozes rezultātā tiek kairināti ķimioreceptori un izraisītas organisma aizsardzības un piemērošanās reakcijas. Piemēram, slimniekiem, kam ir mazā asinsrites loka embolija, attīstās tahikardija, aizdusa, paplašinās šī rajona asinsvadi un atveras jauni kapilāri, bet lielā loka asinsvados rodas spazma. Kompensācijas reakcijas izraisa arī sirds labā priekškambara, aortas un karotīdes sinusa receptoru kairinājums.
Lielā asinsrites loka embolijas klīniskie simptomi atšķiras no mazā loka embolijas simptomiem. Tie ir atkarīgi no asinsvada, kuru embols ir nosprostojis. Nereti dzīvībai svarīgu orgānu (galvas smadzeņu, sirds) asinsvadus nosprosto tikai daži emboli, bet attīstās ļoti smagi traucējumi un iestājās pat nave. Tāpēc liela asinsrites loka emboliju nosacīti uzskata par bīstamāku nekā mazā loka emboliju.