Kuņģa vēzis

Kuņģa vēzis ir 40% no visiem ļaundabīgo audzēju gadījumiem. Tas biežāk rodas vīriešiem mūža otrajā pusē, taču mēdz būt arī gados jauniem cilvēkiem (parasti ļoti agresīvs) un pat bērniem. HC1 sekrēcija kuņģī šiem slimniekiem parasti ir pavājināta. Klīniskie simptomi atkarīgi no audzēja lokalizācijas. Ja barības masu pasāža netiek traucēta, slimība pa lielākai daļai noris bez simptomiem. Zarnu tipa kuņģa vēža slimniekiem kuņģī parasti konstatē zarnu tipa kuņģa gļotādas šūnu metaplāziju, difūza vēža gadījumā šāda metaplāzija ir reta.

Lai kuņģa vēža ārstēšana būtu sekmīga, ļoti svarīgi vēzi diagnosticēt iespējami agri un rūpīgi ārstēt t. s. priekšvēža slimības. Tā kā kuņģa vēža «mazie» simptomi parasti ir netipiski, bet rentgenoloģiskais «pildījuma defekts» bieži liecina par novēlotu slimības stadiju, agrīnai diagnostikai cenšas izmantot funkcionālas metodes, bioķīmiskus testus, endoskopiskās izmeklēšanas metodes, kuņģa skalojuma citoloģisku izmeklēšanu utt.

Kuņģa priekšvēža stāvokļiem pieskaita reti sastopamās kuņģa adenomas, stāvokli pēc kuņģa operācijas, hronisku kalozu čūlu, hronisku atrofisku gastrītu jauniem cilvēkiem, it īpaši tad, ja attīstījusies B12 vitamīna deficīta anēmija, kā arī imunodepresīvus stāvokļus u. c.

Pēc kuņģa rezekcijas bieži attīstās funkcionāls vai organisks postrezekcijas sindroms. Funkcionāli postrezekcijas sindromi ir t. s. dempingsindroms, hiperhipoglikēmiskais sindroms, pievadošās cilpas sindroms un postrezekcijas astēnija.

Dempingsindromu (angl. dumping-syndrome) izskaidro ar saldu un koncentrētu šķidrumu strauju ieplūšanu tukšajā zarnā (jejunum), rezultātā rodas hipovolēmija un vazomotoriski traucējumi. Izšķir agrīno dempingsindromu, kad vājums, reibonis, karstuma sajūta, sirdsklauves, svīšana, slikta dūša rodas drīz pēc ēšanas, un vēlīno dempingsindromu, kas attīstās 2—3 stundas pēc ēšanas.

Hiperhipoglikēmiskā sindroma pamatā ir ātra uzturvielu uzsūkšanās — pēc ēšanas rodas hiperglikēmija (nemiers, svīšana, sejas hiperēmija), bet aptuveni 2 stundas pēc ēšanas — hipoglikēmija (auksti sviedri, vājums, pat kolapss).

Pievadošās cilpas sindroms rodas sakarā ar gremošanas sulu un barības masu sastrēgumu duodēna stumbrā. Nereti atsevišķi izdala postrezekcijas astēniju. Tās cēlonis ir organisma nespēja pielāgoties jaunajiem gremošanas sulu sekrēcijas apstākļiem, tādēļ attīstās malabsorbcijas sindroms.

Mūsdienās uzskata, ka visu funkcionālo postrezekcijas sindromu pamatā ir kuņģa apakšējās daļas (tā producē hormonus) rezekcija, duodēna izslēgšana no gremošanas procesiem un duodēna hormonālā aparāta pasīvais stāvoklis.

Organiskie postrezekcijas sindromi ir anastomozīts, peptiska čūla kuņģa stumbrā, anastomozes apvidū vai tievajā zarnā, pievadošās cilpas mehāniskais sindroms.

Lai izvairītos no postrezekcijas sindromiem, kuņģa rezekciju cenšas aizvietot ar t. s. saudzējošām kuņģa operācijām — vagotomiju (gan ar, gan bez drenējošām operācijām), kuņģa antrālās daļas rezekciju.