Limfogranulomatoze jeb Hodžkina slimība (morbus Hodkin) ir specifiska granuloma, kas sastāv no dažādām šūnām, pārsvarā — no T limfocītiem un histiocītiem; tā attīstās limfmezglos.
Slimība sākas ar neskaidras izcelsmes audu proliferāciju kādā no reģionāriem limfmezgliem. Visbiežāk palielinās kāda norobežota perifēro limfmezglu grupa, retāk — mediastinālie vai abdominālie limfmezgli. Limfogranulomatozei raksturīgas t. s. Berezovska—Sternberga (С. Я. Березовский, K. Sternberg) milzu šūnas, kas satur aneiploīdu hromosomu komplektu. Uz šo šūnu virsmas konstatēti specifiski imūnglobulīnu un komplementa receptori, tās spēj fagocitēt. Slimībai progresējot, process izplatās un aptver citus limfmezglus, audus un orgānus. Vēlākās stadijās limfmezglos ieaug saistaudi, tie fibrozējas.
Pārmaiņas asinīs ir nepastāvīgas. Kopējais leikocītu skaits ir normāls vai palielināts, izteikta relatīva un absolūta limfocitopēnija — trūkst T limfocītu, bet B limfocītu skaits ir normāls. Raksturīga eozinofilija, 1—3% slimnieku attīstās hipereozinofilija — 70% vai pat 80% leikocītu ir eozinofili.
Slimībai progresējot, rodas anēmija un trombocitopēnija. Slimības diagnozes noteikšanā izšķiroša nozīme ir limfmezgla biopsijai.
Limfogranulomatozes terapijai izdara limfmezglu apstarošanu, ordinē atkārtotus hemioterapijas kursus. Jānovērš anēmija un sekundārā infekcija.
Slimība sākas ar neskaidras izcelsmes audu proliferāciju kādā no reģionāriem limfmezgliem. Visbiežāk palielinās kāda norobežota perifēro limfmezglu grupa, retāk — mediastinālie vai abdominālie limfmezgli. Limfogranulomatozei raksturīgas t. s. Berezovska—Sternberga (С. Я. Березовский, K. Sternberg) milzu šūnas, kas satur aneiploīdu hromosomu komplektu. Uz šo šūnu virsmas konstatēti specifiski imūnglobulīnu un komplementa receptori, tās spēj fagocitēt. Slimībai progresējot, process izplatās un aptver citus limfmezglus, audus un orgānus. Vēlākās stadijās limfmezglos ieaug saistaudi, tie fibrozējas.
Pārmaiņas asinīs ir nepastāvīgas. Kopējais leikocītu skaits ir normāls vai palielināts, izteikta relatīva un absolūta limfocitopēnija — trūkst T limfocītu, bet B limfocītu skaits ir normāls. Raksturīga eozinofilija, 1—3% slimnieku attīstās hipereozinofilija — 70% vai pat 80% leikocītu ir eozinofili.
Slimībai progresējot, rodas anēmija un trombocitopēnija. Slimības diagnozes noteikšanā izšķiroša nozīme ir limfmezgla biopsijai.
Limfogranulomatozes terapijai izdara limfmezglu apstarošanu, ordinē atkārtotus hemioterapijas kursus. Jānovērš anēmija un sekundārā infekcija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru