Gremošanas sistēmas patoloģiskā fizioloģija

Gremošanas orgānu sistēma sastāv no kuņģa-zarnu trakta un diviem lieliem, samērā patstāvīgi funkcionējošiem dziedzeriem — aknām un aizkuņģa dziedzera. Šīs sistēmas orgānus savā starpā un ar citām orgānu sistēmām cieši saista reflektoriskās un humorālās regulā­cijas mehānismi. Visvairāk hormonu izdalās un visvairāk reflekto- risku ietekmju rodas divpadsmitpirkstu zarnā (duodenum). Duodēna funkciju traucējumi ietekmē pārējo gremošanas orgānu darbību. Arī aklās zarnas (coecum) funkcionālais stāvoklis stipri ietekmē pārējo gremošanas sistēmas daļu funkciju. Gremošanas orgānu ciešā hor­monālā un neiroreflektoriskā saistība sevišķi spilgti izpaužas pato­loģijā — viena gremošanas posma funkciju traucējums izraisa fun­kciju traucējumus citās gremošanas sistēmas daļās.

Gremošanas mazspēja ir tāds gremošanas sistēmas funkcionā­lais stāvoklis, kad organisms nespēj izmantot tajā nokļuvušo uz­turu. Rezultātā rodas negatīva slāpekļa bilance, hipoproteinēmija, hipovitaminozes, tiek traucēta organisma reaktivitāte, cilvēks novājē.

Gremošanas traucējumus visbiežākizraisa šādi etioloģiskie faktori:

1)   diētas kļūdas un neregulārs ēšanas režīms — nesabalansētas uztura sastāvdaļas, neregulāra ēšana, nepietiekami sakošļāts uzturs, pārāk karsti vai auksti ēdieni,

2)   eksogēnas toksiskas vielas — alkohols, nikotīns, medikamenti, smago metālu sāļi,

3)   zarnu infekcijas (vēdertīfs, dizentērija, uztura toksikoinfekcija u. c.), tārpu invāzija (helmintozes),

4)   jonizējošā radiācija (kavē šūnu proliferāciju, t. s. kuņģa klājšūnu, zarnu Līberkīna dziedzeru un citu šūnu funkciju),

5)    psihiskas traumas, negatīvas emocijas.

Gremošanas traucējumi nereti rodas sakarā ar pārmantotu vai iedzimtu gremošanas enzīmu defektu (piemēram, laktozes vai saha­rozes intolerance) vai gremošanas sistēmas anomāliju (piemēram, vārtnieka stenoze). Gremošanas traucējumi bieži ir organisma pār­mantoto īpatnību un ārējās vides faktoru mijiedarbības rezultāts; šāda ģenēze ir paaugstinātai kuņģa aciditātei, čūlas slimībai. Gre­mošanas traucējumi rodas arī pēc operācijas vai sakarā ar urēmiju, tireotoksikozi, aņdzēju. Līdzīgus traucējumus izraisa citu gremoša­nas orgānu iekaisums, piemēram, pankreatīts, kā arī garšas, sāta sajūtas un citu gremošanas pamatfunkciju traucējumi.

Gremošanas sistēmas patoloģisko fizioloģiju nosacīti var iedalīt 3 daļās: 1) gremošanas sistēmas pamatfunkciju traucējumi, 2) atse­višķu gremošanas sistēmas daļu (mutes dobuma, barības vada u. c.) funkciju traucējumi un 3) gremošanas orgānu slimību vispārīgā patoģenēze.