Semiotika (gr. semeiotikos — uz pazīmju pamata) ir zinātne, kas pēta slimības pazīmes jeb simptomus (gr. symptoma — pazīme). Slimību pavada ļoti daudz dažādu vietēju un vispārēju subjektīvu vai objektīvu pazīmju. Galveno patoloģisko pārmaiņu vietā parasti konstatē vietējos slimības simptomus, piemēram, pielūkumu, apsārtumu un sāpīgumu iekaisuma perēkļa rajonā. Sāpes ir viens no biežākajiem simptomiem, tomēr tas nebūt nav obligāts — nereti pat ļoti nopietnas slimības (ļaundabīgie audzēji, leikozes) noris pilnīgi bez sāpēm.
Vispārējās slimības pazīmes (simptomi) ir apātija, vājums, paugstināta ķermeņa temperatūra u. tml. Ir simptomi, kas raksturīgi tikai konkrētajai slimībai, piemēram,vēderplēves kairinājuma simptomi peritonītam, un simptomi, kurus konstatē daudzu slimību gadījumos, piemēram, leikocitoze. Tātad slimības kopējo ainu veido specifiskais un nespecifiskais.
Simptomu grupu (kompleksu), kurai ir kopīga etioloģija, patoģenēze vai izpausme noteiktā orgānu sistēmā, sauc par sindromu. (Praktiskajā medicīnā par sindromu sauc arī savstarpēji nesaistītu simptomu kompleksu.) Simptomu un sindromu mūsdienu medicīnā ir ļoti daudz, un slimību diferenciāldiagnostika bieži ir sarežģīta. Šai nolūkā pat tiek izmantoti skaitļotāji.
Starp klīnisko sindromu un slimību pastāv zināmas atšķirības. Dažādus simptomus un sindromus medicīnā visbiežāk aprakstīja un apraksta arī šodien vēl pirms slimības attīstības mehānismu izpētīšanas. Sindroma nosaukumu parasti atvasina no autora vai pacienta uzvārda (eponīmi) vai arī iio to orgānu nosaukuma, kuros vispirms konstatētas patoloģiskās izmaiņas.
Vispārējās slimības pazīmes (simptomi) ir apātija, vājums, paugstināta ķermeņa temperatūra u. tml. Ir simptomi, kas raksturīgi tikai konkrētajai slimībai, piemēram,vēderplēves kairinājuma simptomi peritonītam, un simptomi, kurus konstatē daudzu slimību gadījumos, piemēram, leikocitoze. Tātad slimības kopējo ainu veido specifiskais un nespecifiskais.
Simptomu grupu (kompleksu), kurai ir kopīga etioloģija, patoģenēze vai izpausme noteiktā orgānu sistēmā, sauc par sindromu. (Praktiskajā medicīnā par sindromu sauc arī savstarpēji nesaistītu simptomu kompleksu.) Simptomu un sindromu mūsdienu medicīnā ir ļoti daudz, un slimību diferenciāldiagnostika bieži ir sarežģīta. Šai nolūkā pat tiek izmantoti skaitļotāji.
Starp klīnisko sindromu un slimību pastāv zināmas atšķirības. Dažādus simptomus un sindromus medicīnā visbiežāk aprakstīja un apraksta arī šodien vēl pirms slimības attīstības mehānismu izpētīšanas. Sindroma nosaukumu parasti atvasina no autora vai pacienta uzvārda (eponīmi) vai arī iio to orgānu nosaukuma, kuros vispirms konstatētas patoloģiskās izmaiņas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru