Vietējā un vispārējā attiecības

Ne pilnīgi vietēju, ne pilnīgi vispārēju slimību nav. Patogēnā faktora izraisītais vietējais audu bojājums neiroreflektoriski un humorāli izraisa dažādu sistēmu funkciju pārmaiņas un homeostāzes traucējumus, kā arī vispārēju piemērošanās un aizsardzības reakci­ju, piemēram, drudzi. Vietējs patoloģisks process vienmēr ietekmē organisma vispārējo stāvokli. Piemēram, šķietami vietēja patoloģis­ka procesa — aklās zarnas piedēkļa iekaisuma — gadījumā novē­ro paaugstinātu ķermeņa temperatūru, leikocītu skaita palielināša­nos, izmaiņas leikocitārajā formulā, ļoti intensīvu, nepārtrauktu kuņģa HC1 sekrēciju un citas vispārējas parādības.

Savukārt no organisma vispārējā stāvokļa ir atkarīgas vietējā patoloģiskā procesa īpatnības.

Vietējais un vispārējais slimībā apvienojas. Lai pareizi ārstētu, ārstam šajā vienībā jāatrod procesa vadošā, noteicošā tendence. Piemēram, ja furunkuls labi pakļaujas vietējai ārstēšanai, ir pamats ļdomāt, ka tas ir vienīgi lokāls patoloģisks process. Turpretim, ja ļfurunkuls (biežāk ^:— vairāki furunkuli) ir vispārējas slimības, piemēram, diabēta simptoms, furunkulozes terapija noteikti jāapvieno / ar pamatslimības (diabēta) terapiju.

Attiecības starp vietējo un vispārējo ar laiku mainās. Vietējais I var paplašināties, ģeneralizēties un kļūt par vispārējo. No otras puses, vispārējais process, kura attīstībā piedalās neiroendokrīnā « un imunoloģiskā sistēma, veiksmīgas organisma aizsargfunkcijas gadījumā var pakāpeniski norobežoties, lokalizēties un visbeidzot izzust.