Ja nav izdevies pilnīgi likvidēt etioloģisko faktoru un
atjaunot traucētās funkcijas, slimība var pāriet ilgstošā, hroniskā formā, la,
piemēram, var attīstīties hronisks gastrīts, hroniska divpadsmitplrkstu zarnas
čūla, sklerotiski procesi smadzenēs, miokardā, nierēs u.
c. orgānos. Tomēr ļoti daudzu hronisku slimību izcelsme vēl nav
izpētīta.
Hroniskas
slimības gadījumā slimības pazīmes klīniski uz laiku pavājinās (remissio) vai
pat pilnīgi izzūd (intermissio), taču pēc tam seko jauns slimības saasinājums
(exacerbatio). Saasinājuma laikā slimības simptomi izpaužas no jauna.
Recidīvs
Par slimības recidīvu (lat. recidīvus — tāds, kas no jauna
atgriežas) sauc jauna slimības cikla attīstīšanos pēc klīnisko simptomu
pilnīgas izzušanas. Jaunā cikla pamatā parasti ir slimības etioloģisko faktoru
vai patoģenēzes mehānismu nepilnīga likvidācija. Recidīvi mēdz būt ekzēmas,
rozes, radikulīta un citu slimību gadījumos. Slimnieka dzīvības prognozes ziņā
ļoti nopietns ir ļaundabīga audzēja recidīvs pēc nesekmīgas ārstēšanas.
Nāve (exitus letalis) iestājas dzīvībai svarīgu orgānu darbības smagu traucējumu rezultātā. Nāves patoloģiskā fizioloģija ir cieši saistīta ar hipoksiju, tāpēc to vēl aplūkosim turpmāk.
Nāve (exitus letalis) iestājas dzīvībai svarīgu orgānu darbības smagu traucējumu rezultātā. Nāves patoloģiskā fizioloģija ir cieši saistīta ar hipoksiju, tāpēc to vēl aplūkosim turpmāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru